Zemesvilks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zemesvilks ir neliela auguma dzīvnieks,kurš ir piemērojies termītu ēšanai,īpaši-tādu,kuri meklē barību augsnes virskārtā. Viņš uzlaiza arī cirmeņus,kāpurus un dzīvniekus ar mīktu ķermeni.Zemesvilkam ir garas priekškājas un slīps ķermenis,kā arī stāvas krēpes,kas uz kakla un pleciem labi izceļas.Stresa situācijās zemesvilka krēpes saslienās un dzīvnieks izskatās lielāks. Apmatojums ir bāli brūna vai dzeltenbrūna krāsā,ar 3 vertikālām svītrām pār katru sānu un diagonālām svītrām pāri priekškājām un pakaļkājām.Priekšzobi ir līdzīgi kā hiēnām,bet dzerokļi ir nelieli,tapveida,tāpēc barība tiek samalta muskuļotajā kunģī. Zemesvilki dzīvo vientuļi un ir aktīvi naktī,bet dienā atpūšas alā.Teritoriju iezīmē ar urīnu,mēsliem un anālo dziedzeru sekrētu. Pēc 90 dienu grūsnības piedzimst 2-4 mazuļi,kas no migas iznāk pēc 4 nedēļām.Kopā ar māti viņi 9-11 nedēļu vecumā uzsāk barības meklēšanu,tomēr tiek zīdīti līdz 16 nedēļu vecumam.


Garums: 67 cm

Aste: 24 cm

Masa: 9 kg

Dzīvo: Vientuļi

Sugas statuss: Gandrīz apdraudēta

Izplatība: Āfrikas austrumu un dienvidu daļa