Zenta Ērgle

Vikipēdijas lapa
Zenta Ērgle
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 23. decembrī
Rīga, Latvija Valsts karogs: Latvija
Mirusi 1998. gada 11. jūnijā (77 gadi)
Rīga, Latvija Valsts karogs: Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, dramaturģe, arhitekte
Valoda latviešu valoda
Slavenākie darbi "Starp mums, meitenēm runājot..."
"Operācija "Kanna""
"Mūsu sētas bērni"
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Zenta Ērgle (dzimusi Vīgante 1920. gada 23. decembrī Rīgā,[1] mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā) bija latviešu bērnu rakstniece. Sarakstījusi vairāk kā 30 grāmatas ar kopējo tirāžu virs 2 miljoniem eksemplāru, grāmatas tulkotas 15 valodās.

Zenta Ērgle 1949. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātiarhitekte. Strādājusi par Tehniskās uzskaites biroja tehniķi (1947—1948) un inženieri arhitekti Zemes ierīcības projektēšanas instūtā (1949—1975). 1951. gadā kļuva par Arhitektu savienības biedri. Kopš 1954. gada aktīvi iesaistījās Ikšķiles projektēšanā.[2]

1950. gadu vidū Ērgle pievērsās bērnu rakstniecībai. 1959. gadā kļuva par Rakstnieku savienības biedri. Vairāki viņas darbi tika iestudēti. Rakstniece daudz ceļojusi. Bieži tika aicināta uz skolām tikties ar jaunajiem lasītājiem. 1968. gadā kopā ar S. Cielavu sarakstīja populārzinātnisku grāmatu "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami".

Mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā, 77 gadu vecumā. Apglabāta Matīsa kapos.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mūsu sētas bērni" (1956),
  • "Tā tik bija vasara!" (1959),
  • "Esmu dzimis neveiksminieks" (1962),
  • "Tas sākās Puķu mājā" (1967),
  • "Labi sēņu māmiņai" (1967),
  • "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami" (1968),
  • "Es pazīstu pulksteni" (1969),
  • "Uno un trīs musketieri" (1970),
  • "Operācija "Kanna"" (1971),
  • "Ieviņa Āfrikā" (1974),
  • "Ato un brīnumpērle" (1975),
  • "No Plutona līdz Neptūnam" (1975),
  • "Starp mums meitenēm runājot" (1976),
  • "Gads ar diviem pavasariem" (1979),
  • "Noslēpumainais atradums" (1980),
  • "Kā mēs dzīvojam" (1980),
  • "Mana Rīga" (1980)
  • "Bez piecām minūtēm pieauguši" (1983),
  • "Lips Tuliāns zaudē maču" (1986),
  • "Tāpat vien" (1986),
  • "Nosargāt mīlestību" (1987),
  • "Pāri gadiem bērnības zemē" (2010).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 3. sējums, 1983., 206. lpp.
  2. «Zenta Ērgle». ikskile.com.
  3. «Zenta Ērgle». garamantas.lv.[novecojusi saite]