Ziemas ceļš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemas ceļš šķērso Olbani upi Ontārio ziemeļos
Ziemas ceļš pavasarī

Ziemas ceļš ir ceļš, pa kuru satiksme notiek tikai ziemas sezonā, kad temperatūra ir nokritusies zem nulles. Ceļa pamatni veido sasalusi grunts, ledus vai sablīvēts sniegs.

Ziemas ceļus ierīko attālās vietās, kur nav izdevīgi būvēt pastāvīgus ceļus un tiltus purvu, daudzo upju vai ezeru dēļ. Tie izplatīti Krievijas ziemeļos un Sibīrijā, Somijā, Kanādā, Aļaskā u.c. Tos visbiežāk izmanto, lai pārvietotu kravas uz naftas, gāzes ieguves vietām, izvestu kokmateriālus. Atkarībā no reģiona, ziemas ceļi pastāv no dažām nedēļām līdz mēnešiem vai visu gadu (Antarktīdā). Citos gadalaikos transportēšanai šajās vietās izmanto gaisa (kas ir ļoti dārgs) vai ūdens (kas ne visur ir pieejams) transportu.

Ja ledus segas stāvoklis atļauj, ziemas ceļi tiek ierīkoti arī Igaunijā satiksmei starp Igaunijas salām un cietzemi.

Ziemas laikā sniega ceļi tiek ierīkoti, pakāpeniski sablīvējot sniegu, līdz ceļa klājums sasniedz sniega segas biezumu un to neapdraud aizputināšana. Ledus ceļus ierīko virs aizsalušām ūdenstilpēm, nepieciešamības gadījumā uzsaldējot vēl papildu ledus kārtu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]