Ziemas Olimpiskās spēles

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Ziemas olimpiskās spēles)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ziemas Olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.

Ziemas Olimpisko spēļu norises vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Gads Norises vieta Laiks Valstis Sportisti Sporta veidi Disciplīnas Atsauce
Kopā Vīrieši Sievietes
I 1924 Valsts karogs: Francija Šamonī, Francija 25. janvāris — 5. februāris 16 258 247 11 6 16 [1]
II 1928 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica, Šveice 11.—19. februāris 25 464 438 26 6 14 [2]
III 1932 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida, ASV 4.—15. februāris 17 252 231 21 5 14 [3]
IV 1936 Valsts karogs: Vācija Garmiša-Partenkirhene, Vācija 6.—16. februāris 28 646 566 80 6 17 [4]
1940 Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[5]
1944 Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[6]
V 1948 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica, Šveice 30. janvāris — 8. februāris 28 669 592 77 4 22 [7]
VI 1952 Valsts karogs: Norvēģija Oslo, Norvēģija 14.—25. februāris 30 694 585 109 4 22 [8]
VII 1956 Valsts karogs: Itālija Kortīna d'Ampeco, Itālija 26. janvāris — 5. februāris 32 821 687 134 4 24 [9]
VIII 1960 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Skvoveli, ASV 18.—28. februāris 30 665 521 144 4 27 [10]
IX 1964 Valsts karogs: Austrija Insbruka, Austrija 29. janvāris — 9. februāris 36 1091 892 199 6 34 [11]
X 1968 Valsts karogs: Francija Grenoble, Francija 6.—18. februāris 37 1158 947 211 6 35 [12]
XI 1972 Valsts karogs: Japāna Saporo, Japāna 3.—13. februāris 35 1006 801 205 6 35 [13]
XII 1976 Valsts karogs: Austrija Insbruka, Austrija 4.—15. februāris 37 1123 892 231 6 37 [14]
XIII 1980 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida, ASV 13.—24. februāris 37 1072 840 232 6 38 [15]
XIV 1984 Valsts karogs: Dienvidslāvija Sarajeva, Dienvidslāvija 8.—19. februāris 49 1272 998 274 6 39 [16]
XV 1988 Valsts karogs: Kanāda Kalgari, Kanāda 13.—28. februāris 57 1423 1122 301 6 46 [17]
XVI 1992 Valsts karogs: Francija Albērvila, Francija 8.—23. februāris 64 1801 1313 488 7 57 [18]
XVII 1994 Valsts karogs: Norvēģija Lillehammere, Norvēģija 12.—27. februāris 67 1737 1215 522 6 61 [19]
XVIII 1998 Valsts karogs: Japāna Nagano, Japāna 7.—22. februāris 72 2176 1389 787 7 68 [20]
XIX 2002 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 8.—24. februāris 77 2399 1513 886 7 78 [21]
XX 2006 Valsts karogs: Itālija Turīna, Itālija 10.—26. februāris 80 2508 1548 960 7 84 [22]
XXI 2010 Valsts karogs: Kanāda Vankūvera, Kanāda 12.—28. februāris 82 2629 7 86 [23]
XXII 2014 Valsts karogs: Krievija Soči, Krievija 7.—23. februāris Pašreizējs notikums [24]
XXIII 2018 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 9.—25. februāris Nākotnes notikums [25]
XXIV 2022 TBD (2015) TBD Nākotnes notikums

Latviešu olimpieši Ziemas Olimpiskajās spēlēs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija ir viena no pirmajām Ziemas Olimpisko spēļu dalībvalstīm. 1924. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Šamonī ātrslidotājs Alberts Rumba 500 metru distancē ieguva 7. vietu un 1500 metru distancē — 10. vietu, bet 1928. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā viņš ieguva 14. vietu 1500 metru distancē. 1936. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē Latvijas sportisti startēja ātrslidošanā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā un hokejā. Ātrslidotājs Alfons Bērziņš 500 m slidojumā ieņēma 14. vietu, bet Latvijas hokeja izlase ieguva dalītu 13.—15. vietu.

Pēc Otrā pasaules kara no 1956. līdz 1988. gadam Latvijā dzimušie sportisti startēja citu valstu komandu sastāvā. 1960. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Skvoveli (ASV) ātrslidošanas sacensībās startēja Užavā dzimušais un uz Sibīriju izsūtītais Nikolajs Štelbaums. 1968. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Grenoblē latviešu ātrslidotāja Lāsma Kauniste ieņēma 5. vietu 1500 m distancē, 11. vietu 1000 m distancē un 12. vietu 3000 m distancē. 1972. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Saporo startēja Kanādas trimdas latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1976. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Insbrukā PSRS izlasē piedalījās pieci Latvijas sportisti kamaniņu braukšanā, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 8. vietā kamaniņu divniekos, bet Vera Zozuļa 9. vietā, savukārt Kanādas izlasē latviešu ātrslidotāja Silvija Burka izcīnīja ceturto vietu 1000 m distancē.

1980. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Leikplesidā Vera Zozuļa PSRS komandas sastāvā uzvarēja kamaniņu braukšanas sacensībās, kļūstot par pirmo Ziemas Olimpisko spēļu čempioni no Latvijas, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. PSRS hokeja izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva Helmuts Balderis. Astra Rībena ieguva 8. vietu kamaniņu vieniniekos, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 10. vietā kamaniņu divniekos. Kanādas komandas sastāvā atkal startēja latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1984. gada Ziemas Olimpiskās spēlēs Sarajevā PSRS komandā bija 11 Latvijas sportisti, kas startēja kamaniņu sportā un bobslejā. Bobsleja divniekos Zintis Ekmanis ieguva bronzas medaļu, bet ceturto vietu — Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts. 1988. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Kalgari PSRS komandā piedalījās 11 Latvijas sportisti, Jānis Ķipurs ieguva zelta medaļu bobsleja divniekos, bet Guntis Osis un Juris Tone bronzas medaļas bobsleja četriniekos. Kopumā Ziemas Olimpiskajās spēlēs PSRS komanandas sastāvā Latvijas sportisti līdz 1988. gadam ieguva trīs zelta (Vera Zozuļa, Jānis Ķipurs, Vitālijs Samoilovs), vienu sudraba (Helmuts Balderis) un četras bronzas medaļas (Ingrīda Amantova, Zintis Ekmanis, Guntis Osis un Juris Tone).

1992. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Albērvilā 23 Latvijas pārstāvji atkal piedalījās atsevišķas komandas sastāvā kamaniņu sportā, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā. Augstākās vietas ieguva kamaniņu braucēji Anna Orlova - 11. vietu un Aivars Polis/Roberts Suharevs - 11. vietu. 1994. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 28 Latvijas komandas pārstāvji startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Jeļena Berežnaja/Oļegs Šļahovs ieguva 8. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Zintis Ekmanis/Aldis Intlers 10. vietu). 1998. gada Nagano Ziemas Olimpiskajās spēlēs 31 Latvijas komandas pārstāvis stratēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Bobslejā un biatlonā Latvijas sportisti reāli pretendēja uz olimpisko medaļu iegūšanu, biatlonisti ieguva divas 5. vietas (Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums) un 6. vietu (Oļegs Maļuhins), bet biatlona stafetē Latvijas komanda (Oļegs Maļuhins/Ilmārs Bricis/Jēkabs Nākums/Gundars Upenieks) izcīnīja 6. vietu. Bobslejisti ieguva 5. vietu divnieku (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš) un 6. vietu četrinieku ekipāžā (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš/Egils Bojārs/Jānis Ozols).

2002. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā Latvijas komandā bija 47 sportisti, kuri startēja 8 sporta veidos. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Sandis Prūsis/Mārcis Rullis/Jānis Silarājs/Jānis Ozols 7. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Ivars Deinis/Sandris Bērziņš 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 9. vietu. 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā 58 sportistus lielā Latvijas komanda, startējot 8 sporta veidos, izcīnīja pirmo medaļu. Mārtiņš Rubenis Kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu, bet citi sportisti astoņas reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā[26] (Ilmārs Bricis 4. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens 6. vietu, Anna Orlova 7. vietu, Martins Dukurs 7. vietu, Andris Šics/Juris Šics 7. vietu, Madara Līduma 10. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens/Mārcis Rullis/Jānis Ozols 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.

2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā Latvijas komandā bija 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Andris Šics un Juris Šics kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu. Tāpat sudraba medaļu skeletonā ieguva Martins Dukurs, bet Tomass Dukurs 4. vietu. Latvijas bobsleja divnieks Edgars Maskalāns/Daumants Dreiškens ieguva 8. vietu, bet četrinieks — 11. vietu. Haralds Silovs 1500 m šorttrekā bija 10. vietā. Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu. Arī 2014. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas komandā bija iekļauti 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga un skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļas. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ierindojās 4. vietā. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva piekto vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Chamonix 1924. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-05.
  2. St. Moritz 1928. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-05.
  3. Lake Placid 1932. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-05.
  4. Garmisch-Partenkirchen Olympics. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-11.
  5. Candidate Cities and Venues for the Winter Olympics (PDF). International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-12.
  6. The Games:Olympics Past. National Post. Canadian Broadcasting Centre. Atjaunināts: 2010-03-30.
  7. St. Moritz 1948. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-11.
  8. Oslo 1952. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-11.
  9. Cortina d'Ampezzo 1956. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-13.
  10. Squaw Valley 1960. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-12.
  11. Innsbruck 1964. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010—03—13.
  12. Grenoble 1968. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-13.
  13. Sapporo 1972. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-12.
  14. Innsbruck 1976. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-17.
  15. Lake Placid 1980. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2010-03-12.
  16. Sarajevo 1984. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-18.
  17. Calgary 1988. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-20.
  18. Albertville 1992. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-20.
  19. Lillehammer 1994. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-20.
  20. Nagano 1998. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-20.
  21. Salt Lake City 2002. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-21.
  22. Turin 2006. International Olympic Committee. Atjaunināts: 2009-03-21.
  23. Vancouver Olympics — Athletes. The Vancouver Organizing Committee for the 2010 Olympic and Paralympic Winter Games. Atjaunināts: 2010-02-24.
  24. Sochi 2014. Organizing Committee of the XXII Olympic Winter Games and XI Paralympic Winter Games of 2014 in Sochi. Atjaunināts: 2010-05-05.
  25. Bidding for the Games - Inside the Annecy Applicant File. Around the Rings. Atjaunināts: 2010-05-05.
  26. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI Ziemas Olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]