Ziemas peldēšana

Vikipēdijas lapa

Ziemas peldēšana ir sporta veids - norūdīšanās augstākā pakāpe - ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju. Ar ziemas peldēšanu saprot iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldēšanu aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Ziemas peldēšanas sezona parasti sākas oktobra sākumā un beidzas marta beigās.

Ziemas peldēšanas sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. Latvijas ziemas peldēšanas čempionāts Bābelītes ezerā

Ziemas peldēšanas oficiālā pirmā sezona tika atklāta 1976.gadā. Latvijā notiek ziemas peldēšanas čempionāti. Pirmais Latvijas ziemas čempionāts notika 2003.gadā Jelgavā. Parasti ziemas peldes entuziasti peld 25 metrus garā - ledū izcirstā ālīņģī. Āliņģa platums atkarīgs no celiņu skaita. Latvijā parasti cērt divu celiņu ālinģus. Ja nav ledus, baseinu izveido no peldošiem pontoniem. Ziemas peldētāji piedalās sacensībās ar laika kontroli - sieviešu un vīriešu vecuma grupās - kuras noteiktas sacensību nolikumos - parasti grupas līdz 20 gadiem, no 20 līdz 30 gadiem, no 30-39, no 40-44, no 45-49, no 50-54, no 55-59, no 60-69 gadiem, 70 un vecāki. Atkarībā no dalībnieku skaita, grupas var tikt sadalītas pa 5 gadi vai apvienotas. Ziemas peldēšanas stils - brasā, bez ieleciena, ar galvas virsdaļu virs ūdens. Notiek arī 25 un 50 metru peldējums brīvā stilā. Komandas sacenšas jauktajās brīvā stila stafetēs 4x25m. Ir arī peldējumi bez laika kontroles, iemērkšanās āliņģī, teatriāli priekšnesumi. Norūdītākie ir veikuši izturības peldējumu - 450m. Latvijas čempionāti notikuši Rīgā, Jelgavā, Ādažos, Liepājā, Jūrmalā. Ziemas peldēšanas centri - Rīga, Jūrmala, Jelgava, Ogre, Ropaži, Ādaži, Carnikava, Dundaga, Mārupe, Iecava, Saldus, Liepāja, Ventspils, Ozolnieki, Ragana, kā arī citas Latvijas vietas. Ziemas peldēšanas sekcijas dibinātājs Latvijā bija Evalds Liepiņš (1928 - 2015).

Iemērkšanās āliņģī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āliņģis Jūrmalā

Norūdīšanās veids. Āliņģis ir ledū izcirsts (izzāģēts) laukums, kurā var pasmelt ūdeni, izpeldēties pēc pirts vai veikt norūdīšanās procedūras. Parasti āliņģī iemērcas no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Atrašanās ilgums āliņģi ir atkarīgs no katra cilvēka norūdīšanās pakāpes, laika apstākļiem un daudziem citiem faktoriem. Āliņģī ūdens temperatūra parasti ir no 0 līdz plus 3 grādiem. Peldoties āliņģī, jāievēro drošības pasākumi. Ieteicams iet uz āliņģi divatā, lai otrs varētu palīdzēt nepieciešamības gadījumā. Ja ir dziļš - jālieto kāpnes. Ieteicams galvu ūdeni nemērcēt, bet vilkt vilnas cepurīti vai peldcepuri. Jāuzmanās no ūdens straumēm, kas var paraut zem ledus, īpaši upēs. Parasti pēc atrašanās āliņģī uzvelk siltas drēbes, apavus, cimdus.

Latvijas ziemas peldētāju panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas ziemas peldēšanas komanda, pēc 1. vietas izcīnīšanas Starptautiskajā Ziemas peldēšanas čempionātā Ellivuori Somijā

Latvijas ziemas peldētāju izlase 2007. gada 11. februārī Somijas pilsētā Ellivuori ieguva 1. vietu Starptautiskās ziemas peldēšanas sacensībās - "Nāciju kausa" izcīņā. Ziemas peldēšanas sacensībās piedalījās 12 nāciju pārstāvji. Peldējums notika 4x25 metru brīvā stila distancē - ledū izcirstā atklātā baseinā. Pirmo augstāko sasniegumu Pasaules ziemas peldēšanas čempionātos ieguvusi Gunta Ostrovska - 2 vieta 2002.gadā Kajāni pilsētā Somijā. Pasaules čempionātā Bledā, Slovēnijā, 2010.gadā Latvijas ziemas peldētāji izcīnīja daudz godalgotās vietas - pirmo reizi iegūstot zelta, kā arī sudraba un bronzas medaļas. 2012.gadā pasaules čempionāts ziemas peldēšanā notika Jūrmalā, Latvijā. Ziemas peldētāju sasniegumus un rezultātus Pasaules čempionātos, kā arī citās sacensībās var aplūkot Straptautiskās ziemas peldēšanas asociācijas (IWSA) mājaslapā.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]