Ziemeļamerika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļamerika
North America (orthographic projection).svg
Platība 24 709 000 km2
Iedzīvotāji 528 720 588 (2008)
Blīvums 22,9 /km2
Valstis 3
Atkarīgās teritorijas 22
Laika zonas UTC-10 līdz UTC
Lielākās pilsētas
Organizācijas NAFTA

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita. To apskalo Ziemeļu ledus okeāns ziemeļos, Atlantijas okeāns — ziemeļaustrumos un austrumos, Karību jūra — dienvidaustrumos un Klusais okeāns — dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta platība ir 24 230 000 kvadrātkilometru. 2008. gadā iedzīvotāju skaits bija 528 720 588.

Ziemeļamerika atrodas ziemeļos pasaules daļai, kuru dēvē par Jauno Pasauli, Rietumu puslodi vai vienkārši — par Ameriku. Ziemeļamerika ir savienota tikai ar Dienvidameriku. Šo savienojumu šaurākajā vietā dēvē par Panamas zemesšaurumu, kas dienvidaustrumos beidzas ar Darjenas grēdu. Saskaņā ar dažiem avotiem, Ziemeļamerikas robeža ir nevis Panamas zemesšaurums, bet gan Tevantepekas zemesšauruma šaurākā vieta starp Meksikas līci un Kluso okeānu, un šo reģionu starp šiem zemesšaurumiem dēvējot par Centrālameriku. Tomēr plašāk ir izplatīts uzskats, ka Centrālamerika ir Ziemeļamerikas sastāvdaļa.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerikā var izšķirt četrus lielus reģionus: centrālie līdzenumi, vai lielās prērijas, kas izstiepušās no Meksikas līča līdz Kanādas Arktikai, ģeoloģiski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot Klinšu kalnus, Lielo Baseinu, Kaliforniju un Aļasku; ar pacēlumiem, bet relatīvi līdzeno Kanādas vairogu plakankalni ziemeļaustrumos; un daudzveidīgo austrumu reģionu, kas ietver Apalaču kalnus, piekrastes līdzenumu līdz Atlantijas piekrastei, un Floridas pussalu. Meksika, ar tās garajām plakankalnēm, ūdenskritumiem galvenokārt rietumu reģionos, kaut gan austrumpiekrastes līdzenumos tās izstieptas līdz līcim.

Rietumu kalni ir sašķelti vidusdaļā, klinšainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonas štatā, ar Lielo Baseinu — apgabalos ar mazāku platību — starp tiem. Augstākā virsotne ir Denali Aļaskā.

Kopš 1931. gada Ragbi Ziemeļdakotā oficiāli uzskata par Ziemeļamerikas ģeogrāfisko centru. Atrašanās vieta ir atzīmēta ar 4,5 metrus augstu akmens obelisku.

Kontinenta galējie punkti ir:

Kontinentālās daļas galējie punkti ir:

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimatu visvairāk iespaido meridionāli izvietotās kalnu grēdas un aukstās straumes kontinenta piekrastē. Kordiljeru dēļ Klusā okeāna ietekme izpaužas tikai rietumu piekrastē. Atlantijas okeāns iespaido plašu Ziemeļamerikas teritoriju līdz pat Kordiljeriem. Aukstās gaisa masas no ziemeļiem brīvi plūst virs līdzenumiem un nokļūst tālu dienvidos.

Ziemeļamerikas vidieni pastāvīgi apdraud postoši virpuļviesuļi - tornado. Tie veidojas, siltajām, mitrajām Atlantijas okeāna gaisa masām sastopoties ar auksto gaisu no Ziemeļu Ledus okeāna. Vēja ātrums var pārsniegt 100 m/s. Gaisa virpulis spēj pacelt un aiznest automobiļus, sagraut ēkas.

Savukārt Meksikas līcī un Karību jūrā bieži plosās tropiskie cikloni - taifūni. Tie saceļ ļoti augstus viļņus, kas noposta piekrasti, un atnes stipras lietusgāzes.

Ziemeļamerikas klimats un daba ir ļoti daudzveidīgi, jo kontinents ir izstiepts gan ziemeļu - dienvidu, gan austrumu - rietumu virzienā.

Reģionālais un politiskais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontinentā ir trīs lielas valstis: Kanāda (tai pieder dažas lielas salas Ziemeļamerikas krastos, ieskaitot Vankūveras salu un Karalienes Šarlotes salas rietumos, Prinča Edvarda salu, Ņūfaundlendu un Keipbretonas salu austrumos, un Elsmīra salu, Bafina salu, un Viktorijas salu ziemeļos Kanādas arktiskajā arhipelāgā); Meksika (ieskaitot Reviljahihedo arhipelāgu un salīdzinoši mazākas salas tuvāk piekrastei); un lielākā daļa Amerikas Savienoto Valstu (ieskaitot Aleutu salas, Aļasku, bet ne ASV Havaju štatu, kas atrodas Klusajā okeānā).

Kontinenta galējajās dienvidu daļās, relatīvi mazajā apgabalā sauktā par Centrālameriku, ir valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama.

Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda dažreiz dēvē par Angloameriku, kamēr pārējo Ziemeļameriku (neieskaitot Grenlandi un dažas salas) un Dienvidameriku — par Latīņameriku.

Apzīmējums "Ziemeļamerika" tiek lietots arī citur, ne tikai ģeogrāfijā, tas var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Daudziem ASV amerikāņiem un kanādiešiem apzīmējums ir tikai vispārīgā lietošanā, tiek bieži lietots, lai apzīmētu tikai "tikai Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu", neietverot Meksiku un Centrālamerikas valstis, ja vien kontekstā tas nav skaidri pateikts, tām arī jābūt iekļautām (piemēram, specifiski attiecībā uz Meksiku, kad runāts tiek par NAFTA). Tas ir kultūras un ekonomikas aspektu dēļ, jo ASV un Kanāda ir daudz līdzīgākas viena otrai, salīdzinot ar pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Meksikāņi tomēr apzinās, ka ir Ziemeļamerikas daļa un un vēlas tikt uzskatīti par tās daļu. Bet Centrālamerikas iedzīvotāji lielākoties neiebilst, ka viņus dēvē par centrālamerikāņiem.

Dienvidaustrumos kontinenta malā atrodas salu ķēdes, teritorijas sauktas par Antiļu vai Karību salām, kas ietver:

Ziemeļamerikas politiskā karte (angļu valodā).


Ziemeļamerikai tiek pieskaitīta arī Britu kolonija Bermuda, kas atrodas Atlantijas okeānā, kā arī Grenlande, kas ir Dānijas Karalistes daļa un lielākā sala pasaulē, un Senpjēra un Mikelona, atrodama pie Kanādas krastiem, pēdējā no Francijas teritorijām Amerikas ziemeļos.

Valstu platība un iedzīvotāju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Platība (km²) Iedzīvotāju skaits
(aptuveni, 01.07.2002)
Iedzīvotāju blīvums
(iedz./km²)
Amerikas Savienotās Valstis 9 629 091 280 562 489 29
Angilja (Lielbr.) 102 12 446 122
Antigva un Barbuda 443 67 448 152
Aruba (Nīd.) 193 70 441 365
ASV Virdžīnas (ASV) 352 123 498 351
Bahamas 13 940 300 529 22
Barbadosa 431 276 607 642
Beliza 22 966 262 999 11
Bermuda (Lielbr.) 53 63 960 1200
Britu Virdžīnas (Lielbr.) 153 21 272 139
Dominika 754 70 158 93
Dominikāna 48 730 8 721 594 179
Grenlande (Dān.) 2 166 086 56 376 0,03
Grenāda 344 89 211 259
Gvadelupa (Fr.) 1780 435 739 245
Gvatemala 108 890 13 314 079 122
Haiti 27 750 7 063 722 255
Hondurasa 112 090 6 560 608 59
Jamaika 10 991 2 680 029 244
Kaimanu Salas (Lielbr.) 262 36 273 138
Kanāda 9 976 140 31 902 268 3,2
Kostarika 51 100 3 834 934 75
Kuba 110 860 11 224 321 101
Martinika (Fr.) 1100 422 277 384
Meksika 1 972 550 103 400 165 52
Montserrata (Lielbr.) 102 8437 83
Navasas sala (ASV) 5 0 n/a
Nīderlandes Antiļas (Nīd.) 960 214 258 223
Nikaragva 129 494 5 023 818 39
Panama 78 200 2 882 329 37
Puertoriko (ASV) 9104 3 957 988 435
Salvadora 21 040 6 353 681 302
Sentkitsa un Nevisa 261 38 736 148
Sentlūsija 616 160 145 260
Senpjēra un Mikelona (Fr.) 242 6954 29
Sentvinsenta un Grenadīnas 389 116 394 299
Trinidāda un Tobāgo 5128 1 104 209 215
Tērksas un Kaikosas (Lielbr.) 430 18 738 44
Kopā 24 497 994 490 354 921 20,0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]