Ziemeļamerikas Kordiljeri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ziemeļamerikas Kordiljeri ir daļa no Kordiljeru kalnu sistēmas, atrodas Ziemeļamerikas teritorijā Kanādā, ASV un Meksikā. Kalnu kopgarums ir vairāk nekā 7000 km (no 19° Z.p. līdz 69. Z.p.). Kalnu sistēmas platums Aļaskā ir apmēram 1100 - 1200 km, Kanādā - līdz 800 km, ASV teritorijā - ap 1600 km, Meksikā līdz 1000 km.

Tālāk uz dienvidiem, Kanādas un ASV teritorijā, līdz 32° Z.p. stiepjas Klinšu kalni.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerikas Kordiljeru ziemeļdaļa atrodas arktiskajā un subarktiskajā klimata joslā, teritorija līdz 40° Z.p. - mērenajā joslā, bet tālāk uz dienvidiem - subtropu joslā. Kalifornijas pussalas un Meksikas kalni atrodas tropu joslā. Nogāzēs, kuras vērstas uz Klusā okeāna pusi, klimats ir maigs, okeānisks (pie Sanfrancisko - Vidusjūras klimats), bet iekšējos rajonos ir kontinentāls klimats. Jukonas plato vidējā janvāra gaisa temperatūra ir ap -30 °C, jūnijā 15 °C. Lielajā Baseinā ziemā var būt sals līdz -17 °C, bet vasarā tā nereti pārsniedz 40 °C. (absolūtais maksimums +57 °C). Jūlijā visaugstākās temperatūras ir dienvidu starpkalnu ieplakās (32 °C Kolorādo upes lejtecē), viszemākās - Dienvidu Aļaskas augstkalnu apvidos (ap 8 °C). Mitrums sadalās ļoti nevienmērīgi. Mērenajā zonā vismitrākie apstākļi ir pašos rietumos, bet tropu joslā - pašos austrumos. Vismazāk nokrišņu ir iekšējās plakankalnēs. Aļaskas dienvidu kalnos gada nokrišņu summa ir 3000 - 4000 mm, Britu Kolumbijas piekrastē - līdz 2500 mm, ASV tā samazinās līdz 400 - 200 mm. Mohaves tuksnesī ir tikai 50 mm nokrišņu gadā. Biezākā sniega sega ir Aļaskas dienvidos (150 cm un vairāk).