Ziemeļreina-Vestfālene

Nordrhein-Westfalen
Bundesland

Galvaspilsēta	Diseldorfa
Platība	34 080 km2
Iedzīvotāji (2009)	17 904 653
Apdzīvojuma blīvums	526 cilv./km2
Reģioni (Regierungsbezirke)	Arnsberga, Detmolda, Diseldorfa, Ķelne, Minstere
Mājaslapa	http://www.nrw.de

Ziemeļreina - Vestfālene (vācu: Nordrhein-Westfalen) ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos. Tās galvaspilsēta ir Diseldorfa.

Ziemeļreina - Vestfālene ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Lejassaksiju, dienvidaustrumos - ar Heseni, dienvidos - ar Reinzemi - Pfalcu, bet rietumos - ar Nīderlandi un Beļģiju. Tajā dzīvo aptuveni 18 miljoni iedzīvotāju un tā ir iedzīvotājiem bagātākā Vācijas federālā zeme. Tās platība ir 34 080 km², pēc platības tā ir ceturtā lielākā Vācijas federālā zeme. Reinas - Rūras reģions (tajā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku) ir viens no 30 lielākajiem metropolreģioniem.

Ģeogrāfija

Lielākās pilsētas : Ķelne, Esene, Dortmunde, Diseldorfa, Dīsburga

Lielākās upes: Reina, Rūra, Lipe, Emsa, Vēzere

Kalni un augstienes: Teitoburgas Mežs (Teutoburger Wald), Eifels (Eifel), Zauerlande (Sauerland), Zīgerlande (Siegerland)

Vēsture

Ziemeļreina - Vestfālene tika izveidota 1946. gada 23. augustā no britu armijas pakļautībā esošās prūšu provinces - Vestfālenes un no Reinas provinces. 1947. gadā tā tika paplašināta līdz Lipes zemei. Kopš 1949. gada Ziemeļreina - Vestfālene ir Vācijas federatīvās republikas sastāvdaļa. 1950. gada 18. jūnijā tika izstrādāta Ziemeļreinas - Vestfālenes konstitūcija.

Administratīvais iedalījums

Ziemeļreina - Vestfālene iedalās 5 reģionos (Regierungsbezirk), 31 rajonā (Kreise) un 22 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

Ziemeļreinas - Vestfālenes rajoni Āhene (Pilsētas rajons) (AC) Borkene (BOR) Dīrene (DN) Ennepes - Rūras rajons (EN) Fīrzene (VIE) Gītersloha (GT) Heinsberga (HS) Hekstere (HX) Herforda (HF) Hohzauerlandes rajons (HSK) Klēve (KLE) Koesfelde (COE) Lipe (LIP) Merkiešu rajons (MK) Metmana (ME) Mindene - Lībeke (MI) Oberbergiešu rajons (GM) Oiskirhene (EU) Olpe (OE) Paderborna (PB) Reinas - Erftas rajons (BM) Reinas - Neisas rajons (NE) Reinas - Zīgas rajons (SU) Reiniešu - Bergiešu rajons (GL) Rēklinghauzene (RE) Štainfurte (ST) Unna (UN) Vārendorfa (WAF) Vēzele (WES) Zēste (SO) Zīgene - Vitgenštaina (SI)

Ziemeļreinas - Vestfālenes neatkarīgās pilsētas Bīlefelde (BI) Bohuma (BO) Bonna (BN) Botropa (BOT) Diseldorfa (D) Dīsburga (DU) Dortmunde (DO) Esene (E) Gelzenkirhene (GE) Hamma (HAM) Hāgene (HA) Herne (HER) Ķelne (K) Krēfelde (KR) Leverkūzene (LEV) Minhengladbaha (MG) Minstere (MS) Mīlhaima pie Rūras (MH) Oberhauzene (OB) Remšaida (RS) Vuppertāle (W) Zolingene (SG)

Ekonomika

Rūras apgabala kalnrūpniecība pēc kara atkal kļuva par svarīgu reģiona industrijas sastāvdaļu un izraisīja "ekonomikas brīnumu" ne tikai Ziemeļreinā - Vestfālenē, bet arī visā Vācijā. Ap 1960iem gadiem kalnrūpniecība parādīja savas negatīvās puses, ar vien biežāk radušās nozares krīzes veicināja kalnrūpniecības industrijas samazināšanos. Turpretī mašīnbūves, metāla un dzelzs apstrādes industrijas piedzīvoja kāpumu. Strukturālās pārmaiņas no industrijas uz zinātnes zemi katrā apgabalā izpaudās savādāk.

2007. gadā Ziemeļreina - Vestfālene bija ekonomiski spēcīgākā Vācijas federālā zeme un viena no pasaules ekonomikas centriem. Iekšzemes kopprodukts 2007. gadā bija 529, 4 miljardi eiro. Bezdarba līmenis 2009. gada decembrī bija 8,7%.

Rūras apgabala ainava