Ziemeļu divcīņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viens no titulētākajiem divcīņniekiem Hannu Manninens

Ziemeļu divcīņa ir ziemas sporta veids, kurā sportisti sacenšas tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā. Ziemeļu divcīņu pārrauga Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS). Šajā sporta veidā nenotiek sacensības sievietēm.

Pirmās lielās sacensības ziemeļu divcīņā notika 1892. gadā Oslo, Holmenkollenas slēpošanas festivālā. Kopš tā laika šīs sacensības ir kļuvušas par ikgadēju pasākumu Norvēģijā. Ziemeļu divcīņas sacensības ir iekļautas Ziemas Olimpisko spēļu programmā. Individuālais starts ir noticis visās Olimpiādēs kopš 1924. gada Šamonī Olipiskajām spēlēm.

Sākotnēji ziemeļu divcīņā pirmā notika distanču slēpošana, kurai sekoja tramplīnlēkšana. Tas tika mainīts 1950. gadā. Trīs ziemeļu divcīņas disciplīnas (klasiskās individuālās sacensības, sprints un komandu sacensības) ir iekļautas Pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu programmā. Ceturtais veids (masu starts jeb sacensības ar kopēju startu) tika ieviests 2009. gadā sacensībās Čehijā.

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu divcīņas pirmā disciplīna ir tramplīnlēkšana, kas tiek vērtēta visumā tāpat kā parastās tramplīnlēkšanas sacensībās. Punktus par stilu piešķir pieci tiesneši. Augstāko un zemāko vērtējumu ignorē, vērā tiek ņemti vidējie trīs vērtējumi. Šie punkti nosaka kārtību, kādā dalībnieki startēs distanču slēpošanā (punkti pēc speciālas sitēmas tiek pārrēķināti sekundēs). Distanču slēpošanas iedzīšanas distancē dalībnieki slēpo brīvajā stilā. Klasiskās distances garums ir 15 km. Uzvaru ziemeļu divcīņā gūst pirmais finiša līniju šķērsojušais sportists.