Dzeltenpieres jakāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ziemeļu jakana)
Dzeltenpieres jakāns
Jacana spinosa (Linnaeus, 1758)
Dzeltenpieres jakāns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaJakānu dzimta (Jacanidae)
ĢintsJakāni (Jacana)
SugaDzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa)
Dzeltenpieres jakāns Vikikrātuvē

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana). Šajā ģintī ir vēl viena jakānu suga - sarkanpieres jakāns (Jacana jacana).

Dzeltenpieres jakāns dzīvo Centrālamerikas tropu ūdenstilpēs: Meksikā, Panamā, Kubā, Jamaikā un Haiti, kā arī ASV dienvidos, kur tas novērots Teksasā un Arizonā. Kopumā suga ir plaši izplatīta un bieži sastopama.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenpieres jakānam ir koša, dzeltena sekste

Dzeltenpieres jakānam kā visiem jakāniem ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tam pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem. Ķermenis vidēji liels; apmēram 17—23 cm, svars mātītēm apmēram 145 g, tēviņiem 87 g.[1] Dzeltenpieres jakānam uz pieres ir koši dzeltena sekste, kas vizuāli pagarina knābja pamatni. Knābis ir ass, vidēji garš, dzeltens. Jakāna apspalvojums ir kastaņbrūns, kakls, pleci, vēders melns. Spārnu lidspalvas ir zaļgandzeltenā krāsā, bet to var redzēt tikai lidojumā, kad spārni ir izplesti. Kājas pelēkdzeltenā krāsā.

Panamā dzīvo gan sarkanpieres jakāns, gan dzeltenpieres jakāns. Abus var atšķirt tikai pēc pieres sekstes krāsas. Sarkanpieres jakānam tā ir koši sarkana, dzeltenpieres jakānam dzeltena. Abu sugu jaunie putni izskatās vienādi, jo sekstes tiem vēl nav attīstījušās.

Jakāns barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Tas ne tikai uzlasa visu, kas atrodams uz lapām, tās mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī no otras puses. Jakāns ir lielisks peldētājs un nirējs. Sausās sezonas laikā jakāni uzturas mitru vietu tuvumā, brienot un pārmeklējot dubļus un dūņas.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī apspalvojums tēviņiem un mātītēm ir vienāds, mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem. Mātītēm ir dominantā loma jakānu attiecībās. Katrai mātītei ir sava teritorija, kura tiek aizsargāta no citām mātītēm. Cīņas var būt ļoti agresīvas. Savā teritorijā mātīte pārojas ar vairākiem tēviņiem, bet ne vairāk par četriem.[1] Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, mātīte tajā iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī viņš aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas.[2] Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas. Tikko izšķīlies no olas, cālēns uzreiz spēj staigāt un meklēt barību.

Jacana spinosa

Ja kādu iemeslu dēļ mātīte iet bojā, viņas teritoriju pārņem jauna mātīte. Tādā gadījumā vecās mātītes cālēniem draud briesmas, jo tos var nogalināt jaunā teritorijas saimniece, kas nogalināto cāļu vietā tēviņam ligzdā izdēj jaunas olas. Tēvs par saviem cālēniem rūpējas 2 mēnešus, mācot meklēt barību uz lapām un zem lapām. Kad cālēni paaugas, tie cāļa pūkas tiek nomainītas pret pieaugušu putnu spalvām, bet jaunie putni ir balti ar kastaņbrūnu muguru, spārniem un galvas virspusi. Tiem nav arī dzeltenās sekstes.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenpieres jakānam ir 3 pasugas:[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]