Ziemeļu jakana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļu jakana
Jacana spinosa (Linnaeus, 1758)
Ziemeļu jakana
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Jakana (Jacana)
Suga Ziemeļu jakana (Jacana spinosa)

Ziemeļu jakana (Jacana spinosa) ir viena no jakanu dzimtas (Jacanidae) jakanu ģints (Jacana) bridējputnu sugām. Jakanas ģintī ir vēl viena jakanu suga - Sekstes jakana (Jacana jacana).

Ziemeļu jakana dzīvo Centrālamerikas tropu ūdenstilpnēs: Meksikā, Panamā, Kubā, Jamaikā un Haiti, kā arī ASV dienvidos, putns ir reģistrēts Teksasā un Arizonā. Putns ir plaši izplatīts un bieži sastopams.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu jakanai ir koša, dzeltena sekste

Ziemeļu jakanām kā visām jakanām ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tām pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem. Ķermenis vidēji liels; apmēram 17 - 23 cm, svars mātītēm apmēram 145 g, tēviņiem 87 g[1]. Ziemeļu jakanai uz pieres ir koši dzeltena sekste, kas vizuāli pagarina knābja pamatni. Knābis ir ass, vidēji garš, dzeltens. Jakanas apspalvojums ir kastaņbrūns, kakls, pleci, vēders melns. Spārnu lidspalvas ir zaļgandzeltenā krāsā, bet to var redzēt tikai lidojumā, kad spārni ir izplesti. Kājas pelēkdzeltenā krāsā.

Panamā dzīvo gan sekstes jakana (Jacana jacana), gan ziemeļu jakana (Jacana spinosa). Abas var atšķirt tikai pēc sekstes krāsas. Sekstes jakanai tā ir koši sarkana, ziemeļu jakanai dzeltena. Abu sugu jaunie putni izskatās vienādi, jo sekstes tiem vēl nav attīstījušās.

Jakanas barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Ziemeļu jakana ir lieliska peldētāja un nirēja. Jakanas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, tās mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī no otras puses. Sausās sezonas laikā jakanas uzturas mitru vietu tuvumā, brienot un pārmeklējot dubļus un dūņas.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī apspalvojums tēviņiem un mātītēm ir vienāds, mātītes ir lielākas par tēviņiem. Mātītēm ir dominanta loma jakanu attiecībās. Katrai mātītei ir sava teritorija, kura tiek aizsargāta no citām mātītēm. Cīņas var būt ļoti agresīvas. Savā teritorijā mātīte pārojas ar vairākiem tēviņiem, bet ne vairāk par četriem[1]. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, mātīte tajā iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas[2]. Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas. Tikko izšķīlies no olas, cālēns uzreiz spēj staigāt un meklēt barību.

Ja kādu iemeslu dēļ mātīte iet bojā, viņas teritoriju pārņem jauna mātīte. Tādā gadījumā vecās mātītes cālēniem draud briesmas, jo tos var nogalināt jaunā teritorijas saimniece, kas nogalināto cāļu vietā tēviņam ligzdā izdēj jaunas olas. Tēvs par saviem cālēniem rūpējas 2 mēnešus, mācot meklēt barību uz lapām un zem lapām.

Kad cālēni paaugas, tie cāļa pūkas nomaina pret pieaugušu putnu spalvām, bet to apspalvojums ir atšķirīgs. Jaunie putni ir balti ar kastaņbrūnu muguru, spārniem un galvas virspusi, tiem nav arī dzeltenās sekstes.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu jakanai ir 3 pasugas[3]:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]