Ziemeļu rase

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļu rases (sarkanā krāsā) aptuvenā izplatība Medisona Granta 1916. gada darbā "Diženās rases bojāeja".

Ziemeļu rase ir viena no rases apakškategorijām, kādās antropologi sadalīja kaukāziešu rasi 20. gadsimta sākumā. Tās pamatā ir evolūcionisma idejās balstītā rasu teorija par vienu pārāko rasi, kas ir citu, mazāk kvalitatīvu rašu apdraudēta un kurai nepieciešama aizsargāšana pret izmiršanu, lai novērstu cilvēces attīstības traucējumus vai pat pilnīgu tās bojāeju nākotnē. Šīs teorijas ietvaros ziemeļu rase tiek uzskatīta par vadošo un pasaulē attīstītāko rasi, kam ir nepieciešamas vislielākās priekšrocības un aizsardzība.

Ziemeļu rasē tiek iekļautas gandrīz visas Ziemeļeiropā dzīvjošās tautas: ziemeļos esošie krievi, moldāvi, komieši, karēļi, dienvidrietumu somi, rietumu lietuvieši un poļi, lielākā daļa norvēģu, latviešu, igauņu, visi zviedri, vācieši, atsevišķas citas tagad vai kādreiz Vācijas, Nīderlandes, Anglijas, Īrijas, Francijas ziemeļrietumu reģionos dzīvojošās pamattautas.[1]

Mūsdienās idejas par ziemeļu rases eksistenci vairāk tiek skatītas kā ideoloģiskas, ne zinātniskas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]