Ziemera pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemera pagasts
Ziemeru pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Māriņkalns
Platība: 117,02 km2
Iedzīvotāji (2010): 937[1]
Blīvums: 8 iedz./km2

Ziemera pagasts[2] ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar Igauniju, kā arī sava novada Alūksnes pilsētu un Mārkalnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Viru apriņķa Hānjas un Miso pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Māriņkalns (pagasta centrs), Vengerski, Ziemeri, Blūmji, Gobas, Bīranti, Garoži, Griguļi, Ratenieki, Stāmeri, Strautiņi, Šķērsti, Šļukums.

Upes: Dūņupīte, Vaidava.

Ūdenstilpes: Alūksnes ezers, Murāta ezers, Vaidavas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemera muižas kungu māja 2009. gadā

1935. gadā Valkas apriņķa Ziemera pagasta platība bija 94,3 km² un tajā dzīvoja 1630 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Māriņkalna un Ziemera ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ziemera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Ziemera ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Māriņkalna ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam, 1961. gadā Ziemera ciemam pievienoja Alūksnes ciema kolhoza «Straume» teritoriju, 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ziemeru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 229.: Baltkauļu senkapi - pie bij. Baltkauļiem un bij. Ķikutiem
  • Nr. 230.: Kalnmeijeru senkapi (Miroņkalns) - pie Kalnmeijeriem un Niedrītēm
  • Nr. 231.: Semeiku senkapi (Zviedru kapi) - pie Semeikām
  • Nr. 233.: Zamanu senkapi - pie Zamaniem pie Vaidavas upes tilta
  • Nr. 234.: Spieķu senkapi - starp Spieķiem un Gailīšiem pie Spieķu ezera
  • Nr. 2710.-2725.: Ziemera muižas apbūve (18. gs. b.-19.gs. 1.p.) - kungu māja, mežkunga un mežsarga dzīvojamās mājas (2), pārvaldnieka māja, kalpotāju māja, kalpu mājas (3), kambaris, klēts, kūtis (2), lielā kūts ar uzbrauktuvi (1823), magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs, parks[5]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Atsevišķos oficiālos dokumentos saukts arī Ziemeru pagasts.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)