Ziepes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvā ražotas bērnu ziepes.

Ziepes ir anjonu virsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā. Pēc ķīmiskā sastāva ziepes ir taukskābju nātrija vai kālija sāls, kas tiek iegūts, iedarbojoties uz eļļām vai taukiem ar spēcīga sārma (visbiežāk ar nātrija hidroksīda) šķīdumu pārziepošanas procesā, otrs reakcijas produkts ir glicerīns.[1] Pārziepošanās procesā tauki pirmie tiek izšķīdināti brīvajās taukskābēs, kuras savienojas ar sārmu, lai radītu neapstrādātas ziepes. Glicerīns ir atbrīvots un ir vai nu atstāts vai arī iztīrīts un atjaunots kā noderīgs blakusprodukts.[2] Mūsdienās ziepes bieži tiek aizstātas ar citiem tīrīšanas līdzekļiem (detergentiem). Ziepes ir pamatsastāvdaļa taukainākajām smērēm, kas parasti ir kalcija ziepju vai litija ziepju un minerāleļļu emulsijas. Šīs smēres ir plaši izmantotas. Daudzas citas metālisku vielu saturošas ziepes arī ir noderīgas, sevišķi tās, kurās ir alumīnijs, nātrijs vai to savienojumi. Šādas ziepes ir arī lietotas eļļu viskozitātes palielināšanai. Senos laikos smērvielas tika pagatavotas arī no kaļķa un olīveļļas.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUPAC. "IUPAC Gold Book – soap" Compendium of Chemical Terminology, 2nd ed. (the "Gold Book"). Compiled by A. D. McNaught and A. Wilkinson. Blackwell Scientific Publications, Oxford (1997). XML on-line corrected version: created by M. Nic, J. Jirat, B. Kosata; updates compiled by A. Jenkins. ISBN 0-9678550-9-8. doi:10.1351/goldbook. Accessed 2010-08-09
  2. b Cavitch, Susan Miller. The Natural Soap Book. Storey Publishing, 1994 ISBN 0-88266-888-9.
  3. Thorsten Bartels et al. "Lubricants and Lubrication" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry, 2005, Weinheim. doi:10.1002/14356007.a15_423