Zinātņu akadēmijas augstceltne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zinātņu akadēmijas augstceltne
Kolhoznieku nams
Zinatnu akademijas augstceltne.jpg
Zinātņu akadēmijas augstceltne (Rīga)
Zinātņu akadēmijas augstceltne
Koordinātas: 56°56′35″N 24°07′19″E / 56.94306°N 24.12194°E / 56.94306; 24.12194Koordinātas: 56°56′35″N 24°07′19″E / 56.94306°N 24.12194°E / 56.94306; 24.12194
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Adrese Akadēmijas laukums 1, LV-1050
Apkaime Maskavas forštate
Statuss Pabeigta
Celtniecība 1951-1961
Pamatakmens 1951
Pabeigts 1958
Atvērts 1959. gada 31. decembrī
Ekspluatācijā no: 1960. gada
Pielietojums Latvijas Zinātņu akadēmija
Tehniskais raksturojums
Antena, spice 107,60 m
Stāvu skaits 21
Celtniecība
Arhitekts (i) Osvalds Tīlmanis
Vaidelotis Apsītis
Kārlis Plūksne
Ārējā saite lza.lv

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēka tika uzskatīta par pabeigtu tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir Osvalds Tīlmanis, Vaidelotis Apsītis un Kārlis Plūksne.

Sākotnēji ēka tika projektēta kā Kolhoznieku nams, bet pēc celtniecības pabeigšanas, tā tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē, Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi PSRS tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku Vecrīgas torņu smailēm. Ēkā bez daudzajām darba telpām ir konferenču zāle ar 1 000 vietām. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kuras sūtītas no Krievijas — katra iepakota atsevišķi polietilēna plēvē.

Ēkai tika piedēvēti dažādi nosaukumi: "padomju zvaigznes virs Baltijas" - tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: "Staļina dzimšanas dienas torte", "Staļina baroks", "Staļina zobs", "Kremlis" un līdzīgi.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca. Lai uzbūvētu Kolhoznieku namu, tika nojaukts arī izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis — tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādu iebildumu pret tā nojaukšanu neradās.

Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi.

Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhozniekiem apsaimniekot namu nav pa kabatai. Turklāt ap šo laiku jaunais padomu valsts līderis Ņikita Hruščovs bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos un tā nav gluži savienojama ar vāļāšanos viesnīcā galvaspilsētā.

Īsti precīzi ēkas pabeigšanas laiku nav iespējams pateikt. Gan tāpēc, ka to nodeva pakāpeniski pa stāviem, gan arī tāpēc, ka padomju dokumentiem nevar pārāk uzticēties, jo nodošanas termiņš bieži tika kavēts. Lēmums par projekta sākšanu tika pieņemts 1951. gada 17. februārī. Augstceltnes būvniecība tika uzsākta 1951. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959.gada 31. decembrī, lai gan daļu ēkas sāka apdzīvot jau divus gadus agrāk. Galīgais punkts būvniecībai pielikts tikai 1961. gadā. Ēku atklāja Vilis Lācis vienlaikus ar PSRS šaha čempionātu

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]