Zivju dzenīšu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zivju dzenīšu dzimta
Alcedinidae (Rafinesque, 1815)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Apakškārta Zivjudzenīšveidīgie (Alcedines)
Dzimta Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines). Zivju dzenīšu dzimtā ir 25 sugas, kas iedalītas 3 ģintīs. Āziju ir pieņemts uzskatīt par šīs dzimtas izcelsmes vietu.

Zivju dzenīšu dzimtas putni ir plaši izplatīti Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Eiropā un Āzijas ziemeļdaļā dzīvo tikai viena suga - zivju dzenītis (Alcedo atthis). Arī Latvijā mājo zivju dzenītis. Tas ir ietverts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir vienīgā zivju dzenīšu suga, kas sastopama Eiropā

Vēl nesenā pagātnē 1990. gados trīs zaļvārnveidīgo kārtas dzimtas (meža zivju dzenīšu dzimta (Halcyonidae), ūdens zivju dzenīšu dzimta (Cerylidae) un zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)) tika sistematizētas kā viena dzimta, kas tika iedalītas 3 atbilstošās apakšdzimtās (Halcyoninae, Cerylinae, Alcedininae). Veicot DNS pētījumus, atklājās, ka dzimtas ir daudz senāk viena no otras nodalījušās, nekā tas tika pieņemts pirms tam. Līdz ar to tika izveidota zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines), kurā sākumā bija tikai šīs trīs dzimtas. Vēlāko gadu DNS pētījumi citām zaļvārnveidīgo putnu dzimtām zivju dzenīšu apakškārtu ir paplašinājuši. Mūsdienās šajā apakškārtā ir 5 dzimtas, bet daži sistemātiķi iedala 6 dzimtas.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kukaiņēdājiem zivju dzenīšu dzimtā ir sarkani knābji, attēlā Āfrikas mazais zivju dzenītis (Ispidina picta)

Mazākais zivju dzenīšu dzimtā ir Āfrikas pundurdzenītis (Ispidina lecontei), kura svars ir 10,4 g un ķermeņa garums 10 cm. Toties lielākie ir Blisa zivju dzenītis (Alcedo hercules) un Bismarka zivju dzenītis (Alcedo websteri), abi ir apmēram 22 cm gari.[3][4]

Visiem zivju dzenīšu dzimtas putniem ir lielas galvas, īsas astes un kompakta ķermeņa uzbūve. Tiem ir gari, smaili knābji. Tāpat kā citiem zaļvārnveidīgiem putniem tiem ir košs apspalvojums. Zivju dzenīšu ģints (Alcedo) sugām parasti ir metāliski zilas muguras un galvas, bet pavēderes ir oranžas vai baltas. Knābja krāsa pamatā ir atkarīga no tā, ar ko barojas zivju dzenītis. Tiem zivju dzenīšiem, kas barojas ar kukaiņiem, knābis ir sarkans, bet tiem, kas barojas ar zivīm, melns.[5]

Abi dzimumi var būt pilnīgi vienādi, kā tas ir Bismarka zivju dzenīšiem, vai tiem piemīt neliels dzimuma dimorfisms, kā atšķirīga knābja krāsa, piemēram, zivju dzenītim. Ir dažas sugas, kuru dzimumi atšķiras diezgan ievērojami. Piemēram, ziljoslas zivju dzenīša tēviņam ir balta pavēdere un pakakle ar zilu joslu pār krūtīm, toties mātītēm ir oranža pavēdere bez zilās joslas.[5]

Sēžot zivju dzenīšu dzimtas putniem ir samērā stalta, vertikāla stāja. To lidojums spēcīgs, ātrs un taisns.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazie zivju dzenīši un Āfrikas mazie zivju dzenīši barojas tikai ar kukaiņiem, attēlā Austrumu mazais zivju dzenītis (Ceyx erithacus)

Mazie zivju dzenīši (Ceyx) un Āfrikas mazie zivju dzenīši (Ispidina) pamatā barojas tikai ar kukaiņiem un zirnekļiem, bet reizēm seklos ūdeņos nomedī kādu vardi un varžu kurkuļus. To sarkanie knābji ir nedaudz saplacināti, kas ļauj vieglāk noķert kukaiņus lidojumā. Zivju dzenīši (Alcedo) ir tipiski zivjēdāji. Tiem ir melni knābji. Zivju dzenīši medī ne tikai zivis, bet tie barojas arī ar ūdens bezmugurkaulniekiem, zirnekļiem un ķirzakām. Zivis zivju dzenīši medī, ienirstot zem ūdens. Bet medījumu tie noskata, sēžot krastā uz kāda zara un vērojot ūdeni.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju dzenīšu dzimtas putni veido monogāmus pārus, un tie ir teritoriāli. Pāris kopīgiem spēkiem ūdenstilpju krastā izrok alu. Dējumā ir 2 vai vairāk olas. Perē un putnēnus baro abi vecāki. Katru dienu tiek izdēta pa vienai olai. Vasarās, ja barības ir maz, izbaroti tiek tikai vecākie putnēni. Izšķiļoties tie ir bez spalvām vai pūkām, akli un bezpalīdzīgi, bet sēž tikpat stalti kā pieaugušie putni.[5]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
  2. Alcedini
  3. Blyth's Kingfisher
  4. Bismarck Kingfisher Alcedo websteri
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters and Rollers. Christopher Helm. ISBN 0-7136-8028-8

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]