Zivju gārnis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zivju gārnis
Ardea cinerea (Linnaeus, 1758)
Zivju gārnis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Gārņu dzimta (Ardeidae)
Apakšdzimta Gārņu apakšdzimta (Ardeinae)
Ģints Gārņi (Ardea)
Suga Zivju gārnis (Ardea cinerea)
Izplatība
Ardea cinerea map.png

  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams ziemošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks

Zivju gārnis jeb dzēse[1] (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Tam ir 4 pasugas. Zivju gārnim ir plašs izplatības areāls, tas mājo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Mandžūrijai un Indijai, kā arī Āfrikā. Ziemeļu daļā ligzdojošie putni ir gājputni, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un Āzijas dienvidos.[2] Daļa putnu pārziemo ligzdošanas apgabalos.[3] Vasarā Norvēģijā to var novērot pat aiz polārā loka gar jūras krastu. Latvijā zivju gārnis ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, tas sastopams izkliedēti visā teritorijā. Tā tuvākais radinieks ir lielais zilais gārnis (Ardea herodias), kas dzīvo Ziemeļamerikā.

Latvijā ligzdo apmēram 1100 - 1500 pāru zivju gārņu. Pēdējos gados ligzdojošo pāru skaits pieaug.[3] Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo zivju gārņi ziemā dodas uz dienvidiem, bet daži īpatņi mēdz pārziemot, biežāk Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Ziemotāju skaits ir saistīts ar laika apstākļiem ziemā (siltākās ziemās to skaits ir lielāks, bet aukstās - mazāks), tomēr kopumā pēdējos gados tas pieaug un šobrīd Latvijā regulāri ziemo no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem zivju gārņu.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušiem zivju gārņiem abiem dzimumiem ir balta galva un garas kakla un cekula spalvas
Reizēm zivju gārnis no ūdenstilpes novēro kāda grauzēja alu krastā

Zivju gārnis ir liela auguma putns. Tā ķermeņa augstums ir 90 - 100 cm, spārnu izplētums 175 - 195 cm, svars 1 - 2 kg. Pamatā tā apspalvojums ir zilpelēkā krāsā. Pavēdere nedaudz gaišāka, bet spārnu gali nedaudz tumšāki. Zilpelēkā gārņa krāsa lieliski saplūst ar ūdeņiem, kuros zivju gārnis pavada lielāko dienas daļu.[1] Pieaugušiem putniem ir balta galva ar divām platām, melnām joslām, kas sākas pie acīm. Jauniem putniem platās joslas atrodas vairāk uz galvas vidus, un tās ir tumši pelēkas. Kakla priekšpusē garens, pagarinātu spalvu rotājums; uz pakauša – pagarinātu spalvu, nokarens cekuls. Zivju gārnim ir spēcīgs un ass knābis, kas ir oranždzeltenā krāsā dzimumbriedumu sasniegušiem putniem. Tā gals smails kā šķēpam. Zivju gārnim ir lēns lidojums, lidojot kakls saliekts "S" forma kā visiem pelikānveidīgajiem putniem. Bet garās kājas izstieptas taisni uz atpakaļu. Kājas ir zaļganpelēkā krāsā, bet riesta laikā dzeltenzaļas.[1] Abi dzimumi izskatās līdzīgi, mātītes ir tikai nedaudz mazākas.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju gārņa galvenā barība ir zivis. Bet pie izdevības tas medī arī dažādus citus nelielus dzīvniekus, kā abiniekus, kukaiņus, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes, nelielus zīdītājus, pārsvarā grauzējus, putnu mazuļus un rāpuļus, kā zalkšus, ķirzakas, kā arī posmtārpus (sliekas un dēles).

Medījot gārnis vai nu stāv nekustīgi, kaklu ierāvis un visbiežāk uz vienas kājas, va lēnām bradā pa ūdenstilpes seklumu, turklāt dziļākas vietas tas bez grūtībām pārpeld.[1] Gārnis gaida, kad cirtiena attālumā parādīsies kāds medījums. Ne vienmēr, stāvot ūdenī, gārnis vēro ūdens dzīvniekus, reizēm tas vēro krastu, uzmanot kādas peles alu.[1] Pamanot medījumu, pirms tā saķeršanas gārnis novērtē attālumu līdz tam, to lēnām apskatot, pēc tam seko zibenīgs cirtiens ar aso knābi. Ja zivs ir lielāka, tā tiek nobeigta ar knābja sitieniem un norīta ar galvu pa priekšu. Reizēm gārnis lielāku medījumu aiznes uz drošāku vietu, piemēram, augstu koka zaru.[1]

Kad zivju gārnis satraucas, tas izstiepj kaklu un vēro apkārtni

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdu būvē pāris kopīgi
Zivju gārnis lido ar ierautu kaklu

Zivju gārņi parasti ligzdo kolonijās, būvējot ligzdu augstu kokos. Tomēr reizēm tie ligzdo atsevišķi no pārējiem zivju gārņiem.[1] Ligzdai izvēlētie koki atrodas ūdenstilpju tuvumā. Ligzda tiek būvēta platformas veidīga, tā ir augsta, liela, bet diezgan vaļīgi krauta (caurspīdīga). No apakšas ar binokļa palīdzību var saskaitīt gārņa olas. Būvniecībai tiek izmantoti nelieli zari, zāle, saknes un niedres. Ligzdu būvē pāris kopīgi, bet zivju gārņiem ir raksturīga darbu dalīšana; tēviņš sagādā būvniecības materiālus, bet mātīte vij un krauj ligzdu. Jauna ligzda tiek būvēta apmēram nedēļu. Reizēm tiek ieņemta vecā ligzda, kas tiek pieremontēta. Ligzda ir apmēram 50 cm augsta un 70 - 80 cm plata.[1] Reizēm ligzda tiek būvēta uz zemes niedrāju sagāzumos vai salpjās vietās augošos krūmos, kas atrodas lielās ūdenstilpnēs. Zivju gārņi labi sadzīvo ar citu sugu ligzdojošiem putniem, bet tiem patīk, ja to ligzda atrodas augstāk kā kaimiņiem.[1]

Pirmie pavasarī no dienvidiem atgriežas tēviņi. Tie ieņem ligzdas vietu, kas ir jānosargā no konkurentiem. Starp tēviņiem izceļas kautiņi un ķīviņi, lai nosargātu labākās ligzdu vietas. Mātītes atlido vēlāk un izvēlas tēviņu ar tā ligzdas vietu. Lai pievilinātu mātītes, tēviņi izrādās, klabinot knābjus. Zivju gārņi veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Arī mātītes savā starpā var saplūkties, ja nolūkojušas vienu tēviņu.[1] Dējumā ir 3 - 5 gaišas, zilzaļas olas, kas ir apmēram 6 cm garas. Kamēr mātīte dēj olas, tēviņš to baro. Tiklīdz ir izdēta pirmā ola, mātīte sāk perēt. Kad dējums ir pilns, olas perēt sāk arī tēviņš, tomēr lielāko daļu laika to dara mātīte. Vecāki viens otru nomaina perējot, kamēr otrs dodas medībās. Inkubācijas periods ilgst 24 - 27 dienas. Tikko izšķīlušies putnēni ir bezpalīdzīgi un klāti retām, pelēkām pūciņām, bet to acis ir vaļā. Spalvas sāk augt ne ātrāk kā pēc nedēļas. Visi putnēni neizšķiļas vienlaicīgi, tādēļ pirmais putnēns ligzdā parasti ir visspēcīgākais un lielākais. Gārņu putnēni ir ligzdguļi, un tie pirmās divas nedēļas guļ vai tup perēkļos, pēc tam sāk celties kājās. Jaunie putni lidot sāk pēc 6 - 7 nedēļām. Putnēnus baro abi vecāki, turklāt pirmās 3 nedēļas viens no vecākiem visu laiku atrodas pie nevarīgajiem mazuļiem, tos apsargājot un vajadzības gadījumā no spārniem veidojot nojumi, lai aizsargātu no saules vai lietus. Barība tiek dota, to atrijot putnēnu rīklēs.[1]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju gārnim ir 4 pasugas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]