Zobenastes

Vikipēdijas lapa
Zobenastes
Amerikas zobenaste (Limulus polyphemus)
Amerikas zobenaste (Limulus polyphemus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseMerostomāti (Merostomata)
ApakšklaseZobenastes (Xiphosura)
Iedalījums
Zobenastes Vikikrātuvē

Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobenastu ķermeni no augšpuses sedz biezas, ovālas bruņas. Ovālo bruņu šaurākais gals ir ķermeņa pakaļējā galā. Kaudāli ķermeņa galā ir garš, ass postanālais izaugums, kas kustīgi savienots ar pārējo ķermeni. Bruņas iedalās divos nodalījumos: lielā, apaļā priekšējā un mazākā trapecveida pakaļējā nodalījumā. Priekšējais nodalījums ir galvkrūtis. Tām ir seši pāri labi attīstītu cilindrisku, posmainu ekstremitāšu, ar kurām kustas un satver laupījumu. Ķermeņa pakaļējam nodalījumam - vēderam ir plātņveida peldkājas. Uz galvkrūšu vairoga sānu daļām atrodas saliktas acis. Muguras vidus līnijā, netālu no tā priekšējās malas, atrodas pāris vienkāršu acu.

Mutes atverei, kas atrodas galvkrūšu pakaļējas daļas apakšpusē, ir garenas spraugas veids. Priekšpusē mutes atvere piekļaujas īsu, trīsposmainu heliceru pāra pamatam. Heliceras ar spīlēm galā. Spīles ir arī visām pārējām galvkrūšu ekstremitātēm, izņemot pēdējo (sesto) attīstīto kāju pāri, kam ir sarežģītas uzbūves pielāgojums, ar ko dzīvnieks izrok smilšainajā pamatā padziļinājumu un rāpo pa to. Mums pazīstamajām fosilajām zobenastēm spīļu uz kājām nav bijis. Neposmainu rudimentu pāra, tā saukto hilāriju, veidā ir arī septītais ekstremitāšu pāris. Vēdera priekšējā nodalījuma mezosomas apakšpuses padziļinājumā atrodas seši pāri plātņveida ekstremitāšu, kas viduslīnijā cieši uzgūlušās cita citai. No mediālās puses ekstremitātes plātņveida daļai piekļaujas neliela atdalījusies daļa, kuru uzskata par ekstremitātes distālās daļas rudimentu. Uz piecu pakaļējo plātņveida ekstremitāšu augšējās (pakaļējās) virsmas atrodas pa žaunai. Žaunas sastāv no lapveida kroku sakopojuma. Priekšējam kāju pārim, kas ar posmojumu stipri atgādina pārējās kājas, žaunu nav un tā augšpusē pie pamata ir pāris dzimumatveru (tēviņam un mātītei). Ar vēdera kājām gan elpo, gan arī peld.

Filoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu zobenastes (Limulidae) ar ķermeņa nodalījumiem un to formu atgādina trilobītus. Piemēram, galvkrūtīm ir pazīmes, kas līdzīgas trilobītu galvas nodalījuma pazīmēm: galvkrūšu kontūra ar nosmailotiem sānu izvirzījumiem pakaļpusē ir tāda pati kā trilobīta galvas vairogam; tāds pats ir satikto acu novietojums, tāds pats, līdzīgs trilobīta glabellai, ir virspuses vidējās daļas izliekums. Atšķirībā no trilobītu krūšu nodalījuma zobenastēm vidējo nodalījumu (mezosomu) sedz nepārtraukts, neposmots vairogs; tomēr vidējā nodalījuma sadalījums kustīgos segmentos bija sastopams fosilajām zobenastēm, kā, piemēram, Hemiaspis (silūra periodā). Līdzīgā veidā arī nākamais nodalījums, kas Limulidae pārstāvēts tikai ar dzelkni, silura un karbona laikmeta fosilijām, domājams, sastāvēja no viena līdz trim segmentiem dzelkņa priekšā. Uz zobenastu radniecību ar trilobītiem bez pieaugušo līdzības norāda arī kāpuru līdzība: zobenastu trilobītveida kāpuriem uz vēdera redzama ne tikai skaidri izteikta segmentācija tajā daļā, kas atbilst mezosomai, bet arī segmentu virspuses vidusdaļas izliekums, kurš atbilst trilobītu rahisam.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobenastu pārstāvis Amerikas zobenaste (Limulus polyphemus) sastopama gar Ziemeļamerikas un Centrālamerikas austrumu piekrasti. Tām radniecīgās ģintis un sugas sastopamas gar Āzijas dienvidaustrumu krastiem līdz Siāmas līcim dienvidos, turklāt vietām lielā daudzumā. Visas zobenastes dzīvo uz jūras smilšainā dibena. Tās viegli ierokas smiltīs ar galvkrūšu vairoga smailo malu, ātri airēdamās ar plātņveida vēdera kājām un atgrūžoties ar zobenveida postanālo izaugumu.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās ir zināmas 4 zobenastu sugas.

Apakšklase Zobenastes (Xiphosura)

(†) izmirušu organismu grupa.