Zobenbrāļu ordenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fratres militiæ Christi Livoniae
Zobenbrāļu ordenis
vācu: Der Orden der Schwertbrüder
1202 – 1237
Flag Coat of arms
Zobenbrāļu ordeņa vairogs Zobenbrāļu ordeņa zīme.
Location of militārs mūku ordenis
Zobenbrāļu ordeņa zemes Livonijā, kas iekarotas (sarkanās bultas) līdz 1237. gadam un Vācu ordeņa iekarotās zemes Prūsijā (melnās bultas). Daļēji pakļautās kuršu, zemgaļu, sēļu un žemaišu zemes parādītas ar svītrojumu.
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) latīņu, vācu, līvu
Reliģija katoļticība
Valdība teokrātija
Zobenbrāļu ordeņa mestri
 - (1204-1209) Venno
 - (1209-1236) Folkvins
Vēsture
 - Dibināts kā Livonijas bīskapam Albertam padots mūku bruņinieku ordenis 1202
 - Tika iekļauts Vācu ordeņas sastāvā 1237

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība (vācu: Schwertbrüder, latīņu: Fratres militiæ Christi Livoniae) bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13. gadsimta pirmajā pusē.

Ordeni 1202. gadā izveidoja cisterciešu ordeņa abats Teoderihs no Turaidas pēc franču Templiešu ordeņa parauga Rīgas bīskapa Alberta fon Bukshēvdena uzdevumā no vācu rekrūšiem. Tos dēvēja par zobenbrāļiem, jo uz baltajiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens.

Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķistības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekārotajām teritorijām. Pēc jaunajiem iekarojumiem zobenbrāļu daļa patiesībā kļuva ievērojami lielāka. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.[1]

Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali Valdemāru II, bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem, un pakļāva Igaunijas ziemeļus.

Zobenbrāļu skaits nepārsniedza dažus simtus, taču ik pavasari viņi saņēma papildspēkus - Ziemeļvācijā savervētos jaunos krustnešus, kuri parasti rudenī devās mājup. Krustnešu izšķirīga priekšrocība salīdzinājumā ar vietējiem karotājiem bija karotāju profesionālisms un daudz pārāka militārā tehnika: stopi, katapultas un mūru graušanas ierīces. Bruņinieku uz zirga varētu salīdzināt ar mūsdienu tanku. Vēlāk zobenbrāļi uzcēla mūra pilis vietās, kur bija atradušies vietējo koka nocietinājumi pilskalnos. Piļu tīkls ļāva tiem kontrolēt jauniekārotās teritorijas. Viņi izmantoja vietējo cilšu politisko sašķeltību un iedzīvojās uz to savstarpējo nesaskaņu rēķina, panākot, ka pakļautās ciltis palīdz sakaut savus kaimiņus. Krustnešu armijā lielāko daļu karaspēka vienmēr veidoja vietējie sabiedrotie un palīgspēki.[2]

Sākotnēji ordeņa galvenā pilis bija Rīgā (tagadējā Konventa sēta) un Cēsīs (Wenden), pēc 1224. gada par tādu kļuva pils Vīlandē (Fellin) Sakalas zemē Igaunijā. Ordenim piederēja arī Siguldas (Segewold) un Aizkraukles (Ascheraden) pilis.

Lietuvieši un zemgaļi pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada Saules kaujā. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās Vācu ordenim, izveidojot tā vietējo atzaru - Livonijas ordeni, kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam.

Zobenbrāļu ordeņa mestri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobenbrāļu ordeņa celtie vai pārņemtie cietokšņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1202. gadā - vecā Rīgas pils (Wittenstein, tagadējās Konventa sētas vietā)
  • 1208. gadā - Bertolda dzirnavas (Bertoldsmolen, tagadējā Ķengaraga teritorijā)
  • 1208. gadā - Aizkraukles pils (Ascheraden)
  • 1208. gadā - Siguldas pils (Segewold)
  • 1208./1210. gadā - Cēsu pils (Bertoldsburg/Wenden)
  • 1219. gadā - Mežotnes pils (Meschoten), drīz tika atdota Sēlijas bīskapam Bernhardam no Lipes
  • 1224. gadā - Vīlandes pils (Fellin)
  • 1227. gadā - Rēveles pils (Reval)
Vācu ordeņa Livonijas atzara mestra ģerbonis (Sebastjans Minsters, 1552.)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 - 25. lpp.
  2. Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 - 24-25. lpp.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Daugavas un Gaujas līvu zemju daļa (1/3)
Tālavas daļa (1/3)
Jersikas daļa (1/3)
Zobenbrāļu ordenis
12021237
Pēc:
Livonijas ordenis
(no 1243. gada Livonijas konfederācijas daļa)
Pirms:
Daugavas un Gaujas līvu zemju daļa (2/3)
Metsepole
Jersikas daļa, Koknese, Tālavas daļa (2/3)
Livonijas bīskapija
11861255
(no 1243. gada kā Livonijas konfederācijas daļa)
Pēc:
Rīgas arhibīskapija
Livonijas konfederācijas daļa
Pirms:
1/3 daļa no Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemēm
Kurzemes bīskapija
12341585
Pēc:
Piltenes apgabals