Zogu I

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zogu I
Zogu I
King Zog.jpg
Albānijas premjerministrs
Amatā
1922. gada 26. decembris — 1924. gada 25. februāris
Priekštecis Džafers Ipi
Pēctecis Šefkets Verladži
Albānijas premjerministrs un prezidents
Amatā
1925. gada 1. februāris — 1928. gada 1. septembris
Priekštecis Iljazs Vrioni
Pēctecis Kočo Kota
Albānijas karalis
Amatā
1928. gada 1. septembris — 1939. gada 7. aprīlis
Priekštecis -
Pēctecis Viktors Emanuels III

Dzimšanas dati 1895. gada 8. oktobrī
Burgajeta pie Bureļi, Osmaņu impērija
(Mati rets, Karogs: Albānija Albānija)
Miršanas dati 1961. gada 9. aprīlī (65 gadu vecumā)
Sirēna, Odesēna, Karogs: Francija Francija
Apglabāts Karaliskais mauzolejs, Tirāna, Karogs: Albānija Albānija
Dinastija Zogu dinastija
Tēvs Džemals Zogu
Māte Sadije Toptani
Dzīvesbiedrs(-e) Geraldīne Apoņi
Bērni Kroņprincis Leka
Reliģija nereliģiozs
Paraksts Zogu Signature.svg

Zogu I (albāņu: Zogu I; dzimis kā Ahmets Muhtars bejs Zogolli (albāņu: Ahmet Muhtar Bej Zogolli) 1895. gada 8. oktobrī, miris 1961. gada 9. aprīlī) bija Albānijas līderis. Valsts premjerministrs (no 1922. līdz 1924. gadam), prezidents (no 1925. līdz 1928. gadam) un karalis (no 1928. līdz 1939. gadam).

Dzimis ietekmīga zemes īpašnieka, apgabala pārvaldītāja ģimenē. Skolā gājis Stambulā. 1912. gadā Zogu bija viens no Albānijas Neatkarības deklarācijas parakstītājiem. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Austroungārijas armijā. 1922. gadā albāniskoja uzvārdu par Zogu. No 1922. līdz 1924. gadam - valsts premjerministrs. 1924. gadā Albānijā notika t.s. Jūnija revolūcija, un Zogu emigrēja uz Dienvidslāviju. Tajā pašā gadā atgriezās Albānijā, un ar Dienvidslāvijas armijas un krievu baltgvardu palīdzību atguva varu.

1925. gada 21. janvārī Nacionālā asambleja ievēlēja Zogu par pirmo Albānijas prezidentu uz septiņu gadu periodu. Zogu prezidentūras laikā valstī tika realizētas reformas, tomēr tā funkcionēja kā policejiska valsts. Pamazām Albānijā palielinājās Itālijas ietekme. 1928. gada 1. septembrī Albānija tika pārveidota par monarhiju, un Zogu kļuva par karali. 1929. gadā Albānijā tika atcelts šariats un pieņemts jauns civillikums. Valstī pamazām palielinājās Itālijas ietekme, un 1939. gada 7. aprīlī Itālija okupēja Albāniju, nesastopot nopietnu pretestību. Zogu I devās trimdā, kur 1961. gadā Francijā mira. 2012. gadā karalis tika pārapbedīts Albānijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]