Zosnas katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Zosnas katoļu baznīca
Zosnas baznīca (Latvija)
Zosnas baznīca
Zosnas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Lūznavas pagasts, Zosna
Koordinātas 56°19′51″N 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°E / 56.33083; 27.33944Koordinātas: 56°19′51″N 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°E / 56.33083; 27.33944
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1800
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Haralds Broks
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1800
Specifikācija
Garums 15 m
Platums 7 m
Būvmateriāli koks
Oficiālais nosaukums: Zosnas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 5825
Vērtības grupa Vietējās nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā. Dievnams ir viena no mazākajām koka baznīcām Latgalē un vecākā Rāznas nacionālā parka baznīca.[2] Tā ir valsts arhitektūras piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zosnas katoļu koka baznīcu uzcēla 1800. gadā Zosnas muižas teritorijā par tautas ziedojumiem. 1882. gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa.[3]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Haralds Broks.[1] Zosnas draudze nodibināta 1921. gadā, tā radusies, atdalot sādžas no Pušas un Dukstigala draudzēm. Draudzei ir septiņas kapsētas — Rēznas kapsēta, Miera kapsēta, Gineviču kapsēta, Biržgaļu kapsēta, Stašuļu kapi, Lipušku kapi, Lucišku kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Padujas Antona diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas skapulāra svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki (40 stundas), Svētā Stefana diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zosnas baznīca ir koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamata, apšūta ar dēļiem, ar skārda jumtu un koka grīdu. Ēka darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Virs dievnama ieejas ir neliels četrstūrveida zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu. Pa kreisi no baznīcas atrodas neliels tornītis ar senu vara zvanu. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu mūra vārtiem, kas ir arkveidīgi ar trim tornīšiem..

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna "Madonna ar bērnu".[4] Daži rituālu priekšmeti kā krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tie tika atvesti no nojauktās Regžu baznīcas.[5]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  2. www.latvia.travel/lv[novecojusi saite]
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 515.lpp.
  4. www.latvia.travel[novecojusi saite]
  5. «www.iinuu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. janvārī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.