Zvejnieka dēls (1957. gada filma)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kinofilmu. Par 1939. gada kinofilmu skatīt rakstu Zvejnieka dēls (1939. gada filma).
Zvejnieka dēls
Žanrs Drāma
Režisors Varis Krūmiņš
Scenārija autors Emīls Braginskis
Galvenajās
lomās
Eduards Pāvuls
Astrīda Gulbe
Jānis Osis
Mūzika Jānis Ivanovs
Operators Māris Rudzītis
Studija Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija
Izdošana 1957
Valsts LPSR
Valoda latviešu
IMDb profils

"Zvejnieka dēls" ir 1957. gada latviešu padomju drāma. Filmas režisors ir Varis Krūmiņš. Filma uzņemta Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studijā pēc Viļa Lāča tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Šī ir otrā latviešu ražota filma ar šādu nosaukumu.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta 30. gadi. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet viņš neiemanto veco zvejnieku uzticību. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts. Roberts paved Zentu, bet nelaimīgā meitene izdara pašnāvību. Oskars sastrīdas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem viņu laulības dzīvē sākas nesaskaņas. Uzpircējs Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, un zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epizodēs:

Filmēšanas grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filma ir valdības pasūtījums, lai aizstātu 1939. gada "buržuāziskās" filmas variantu, kas nepatika Padomju valdībai.
  • Eduards Pāvuls iesākumā nav vēlējies filmēties Oskara lomā.
  • Filma uzņemta Apšuciemā, Klapkalnciemā, Ragaciemā, Engurē, pie Āraišu ezera un Jaltā, jo Latvijā pārāk ātri pienāca rudens.
  • Eduards Pāvuls ticis "uzpolsterēts", lai izskatītos plecīgāks, jo bija pārāk tievs.[1]
  • Filmā redzams arī Uģis Pāvuls - Eduarda Pāvula dēls, kā Oskara dēls.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 17.-24.lpp.
  2. Dzene, Lilija. Aktieris pret savu gribu. - R., 1987. - 58.lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]