Zviedrijas—Novgorodas kari

Vikipēdijas lapa

Zviedrijas—Novgorodas kari bija vairāki militāri konflikti starp viduslaiku Zviedriju un Novgorodas Republiku 12. un 13. gadsimtā, cīnoties par ietekmi Somu līča piekrastē un Ingrijā. Tās bija svarīgas zemes Hanzas savienībai, tirdzniecības ceļa no varjagiem un grieķiem sākums.

Pirmās sadursmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru vikingi savā ekspansijā devās galvenokārt uz austrumiem. Viņi kontrolēja Ņevas upi un nodarbojās ar tirdzniecību Ladogā. Līdz ar pareizticības pieņemšanu Kijivas Krievzemē 988. gadā attiecības starp Novgorodu un zviedriem, kas joprojām bija pagāni, bet jau katoļu baznīcas kristianizācijas objekts, sāka pasliktināties.

997. gadā Hakona Varenā dēls Eiriks organizēja militāru kampaņu pret Ladogu un to iznīcināja, bet 1015. gadā tai uzbruka viņa brālis Sveins. Pēc Jaroslava Gudrā laulībām ar zviedru ķēniņa meitu Ingegerdu 1019. gadā konflikts tika atrisināts, Ladoga tika nodota kā pūrs. To pārvaldīja jarls Regnvalds Ulvsons, zviedru ķēniņa Stēnkila tēvs.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Селезнёв Ю. В. Из похода «придоша новгородци с князем Олександром вси здорови». Русско-шведские конфликты в XIII столетии. // Военно-исторический журнал. — 2021. — № 8. — С.4—13.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]