Kārlis IX

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Zviedrijas Kārlis IX)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis IX
Karl IX
Kārlis IX

Amatā
1604. gada 22. marts — 1611. gada 30. oktobris
Priekštecis Sigismunds I Vāsa
Pēctecis Gustavs II Ādolfs

Dzimšanas dati 1550. gada 4. oktobris
Stokholma
Miršanas dati 1611. gada 30. oktobris
Nīčepinga
Dzīvesbiedrs (e) Marija no Pfalcas-Zimmernas
Kristīne no Holšteinas-Gotorpas

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis 1550. gada 4. oktobrī, miris 1611. gada 30. oktobrī) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611). Viņš visu mūžu cīnījās par protestantu tiesībām Zviedrijā un karoja pret savu brāļadēlu Zviedrijas un Polijas karali Sigismundu III Vāsu. Šis konflikts izraisīja Poļu-zviedru karu, kura laikā Kārlis mēģināja iekarot Latvijas teritoriju.

Pilns tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz kronēšanai 1607. gada 15. martā karalis Kārlis no Sēdermanlandes lietoja šādu titulu:

"Mēs Kārlis no Dieva žēlastības zviedru valsts ievēlētais karalis un pārmantotais princis, Sēdermanlandes, Nerkes un Vermlandes hercogs." (zviedriski: Wij Carl medh Gudz nådhe Suergis Rijkes wtkorade Konungh och Arfurste, Hertigh til Sudermanneland, Närke och Wermeland.) [1]

Pēc kronēšanas karalis Kārlis IX mainīja savu titulu kā:

"Mēs Kārlis Devītais no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu, somu, karēļu, lapu Ziemeļu zemē, kajaniešu un igauņu Livonijā u.c. karalis u.t.t.." (zviedriski: Wij Karll then Nijonde med Gudz Nåde, Swerigis, Göthis, Wendes, Finners, Carelers, Lappers i Nårlanden, the Caijaners och Esters i Lijfland etc. Konungh etc.) [1]

Lai arī Kārlis bija pakļāvis lielāko daļu no Livonijas, tomēr viņš lietoja vienīgi Livonijas igauņu karaļa, nevis Livonijas lielhercoga titulu, kuru turpināja lietot Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks un 1599. gadā no Zviedrijas karaļa troņa gāztais Sigismunds III Vāsa.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis ir dzimis Zviedrijas karaļa Gustava I Vāsas un viņa otrās sievas Margaretas (Margareta Eriksdotter Leijonhufvud) ģimenē kā piektais dēls. Viņa tēvs savā testamentā Kārlim piešķīra Sēdermanlandes un Vermlandes hercogistes, kā arī dažas papildus zemes, tomēr viņa vecākais brālis karalis Ēriks XIV viņam neļāva tās pārvaldīt. Pēc pilngadības sasniegšanas viņš 1568. gadā piedalījās sazvērestībā, kuras rezultātā Eriks XIV tika gāzts no troņa un varu pārņēma cits brālis - Somijas hercogs Juhans III, kura ģimeni karalis Ēriks pirms tam bija turējis ieslodzījumā. 1569. gadā viņš pārņēma savu hercogisti un pretojās karaļa Juhana III un viņa sievas Katrīnas (Katarina Jagellonica) mēģinājumam panākt izlīgumu ar katoļiem savas hercogistes teritorijā.

Pēc karaļa Juhana III nāves pie varas nonāca viņa katoliski audzinātais dēls Polijas karalis Sigismunds, kas centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās. Pirms viņa kronēšanas 1594. gadā Sēdermanlandes Kārlis tomēr spēja panākt nosacījumu, kas aizliedza jaunajam karalim apkarot protestantismu Zviedrijā. Hercogs Kārlis kopā ar saviem domubiedriem pieprasīja viņu iecelt par Zviedrijas reģentu karaļa prombūtnes laikā, taču karalis Sigismunds tam nepiekrita. Tā vietā viņš iecēla vietvalžus, kam bija tieši jāpakļaujas Polijas-Lietuvas-Zviedrijas karalim.

Hercogs Kārlis ierosināja 1565. gadā sasaukt Riksdāgu, kas viņam piešķīra reģenta tiesības. Kad Kārlis ar bruņotu spēku sāka pretoties karaļa vietvalžiem, Zviedrijā sākās pilsoņu karš (1597–1599). Sigismunds 1598. gadā kopā ar karaspēku no Polijas pārcēlās pāri Baltijas jūrai, bet 25. septembrī tika sakauts Stongebru (Stångebro) kaujā pie Linčēpingas. 1599. gadā Riksdāgs atņēma karalim Sigismundam karaļa tiesības, kā argumentu izmantojot to, ka viņš nebija pildījis sava vectēva Gustava I Vāsas testamenta nosacījumus. Riksdāgs ierosināja, ka par jauno karali jākļūst 1595. gadā dzimušajam Sigismunda dēlam Vladislavam, ja viņš tiks audzināts protestantu ticībā. Tā kā Sigismunds neatbildēja uz šo priekšlikumu, tad hercogs Kārlis 1600. gadā tika ievēlēts par karali, bet pēc karaļa Gustava I testamenta tomēr priekšroka bija Juhana III dēlam Estergētlandes hercogam Juhanam. Tā kā Kārlis neuzstāja uz karaļa titulu, tad viņš turpināja sevi dēvēt par Sēdermanlandes hercogu Kārli līdz pat kronēšanai 1607. gadā.

No Zviedrijas troņa gāztais karalis Sigismunds 1599. gadā pasludināja, ka Livonijas kara laikā panāktās vienošanās vairs nav spēkā un Zviedru Igaunija turpmāk ietilps Polijas-Lietuvas kopvalsts Pārdaugavas hercogistes sastāvā. Kārlis ar savu armiju ieradās Tallinā un iekaroja ne tikai visu Zviedru Igauniju, bet arī lielāko daļu no Pārdaugavas hercogistes. 1601. gadā Lietuvas lielhetmanis Jans Karols Hodkevičs viņu sakāva Kokneses kaujā, bet 1605. gadā Salaspils kaujā, kur vienīgi Vidzemes muižnieka Vrēdes pašuzupurēšanās izglāba viņu no drošas nāves. Atgriezies Zviedrijā, hercogs Kārlis beidzot tika oficiāli kronēts par "Zviedru, gotu, vendu, somu, karēļu, lapu Ziemeļu zemē, kajaniešu un igauņu Livonijā u.c. karali".

1609. gadā viņš Viborgā noslēdza pret karali Sigismundu vērstu savienību ar Krievijas caru Vasiliju Šuiski, kas tomēr 1610. gadā tika gāzts no torņa un par Krievijas caru uz trīs gadiem formāli kļuva Sigismunda dēls Vladislavs Vāsa. Jaunais Zviedrijas karaļa tituls "Lapu karalis Ziemeļu zemē" izraisīja karu ar Dānijas karali, kas arī pretendēja uz Finmarku tagadējās Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļu daļā.

Kārlis IX mira 1611. gada 30. oktobrī Nīčepingas pilī, bet viņa iesāktos karus tupināja viņa 15 gadus vecais dēls Gustavs II Ādolfs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks Arms of the House of Vasa.svg
Priekštecis:
Sigismunds I Vāsa
Zviedrijas karalis
1604. - 1611.
Pēctecis:
Gustavs II Ādolfs