Zviedrijas kroņprincese Viktorija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktorija Ingrīda Alise Desirē
Kroņprincese Viktorija
Kroņprincese savās kāzās 2010. gadā
Kroņprincese savās kāzās 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1977. gada 14. jūlijā (36 gadi)
Stokholma, Zviedrija
Dzīves vieta Hāgas pils, Zviedrija
Pilsonība Zviedrija
Tautība Zviedriete
Vecāki Karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija
Brāļi Princis Kārlis Filips
Māsas Princese Madeleine
Dzīvesbiedrs Princis Daniels

Bernadotu dinastija

Kroņprinceses Viktorijas ģerboņi
Kronprinsessan Victoria vapen.svg

Kroņprinceses Viktorijas ģerbonis

Kronprinsessan Victoria vapen med Serafimerorden.svg

Kroņprinceses Viktorijas ģerbonis ar Serafima ordeni

Bernadotte coa.svg

Bernadotu dinastijas ģerbonis


Zviedrijas karaliskā ģimene
Greater coat of arms of Sweden.svg

VKA Princese, Hallandes hercogiene


Viktorija Ingrīda Alise Desirē (dzimusi 1977. gada 14. jūlijā) ir troņmantiniece un Vestrajetlandes hercogiene. Viņa ir karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas vecākais bērns, kurai ir brālis princis Kārlis Filips un māsa princese Madeleine. 2010. gada 19.jūnijā viņa apprecējās ar Danielu Vestlingu, kurš kļuva par princi Danielu un Vestrajetlandes hercogu.

Viktorija piedzima ka princese 1977. gada 14.jūlijā, taču sakarā ar konstitucionālajām izmaiņām kļuva par kroņprincesi kopš 1980. gada 1. janvāra. Viņas oficiālais tituls ir Viņas Karaliskā Augstība Viktorija, Zviedrijas kroņprincese, Vesterjotlandes hercogiene. Kroņprincese ieņem 194.vietu kā Britānijas troņa mantiniece.

Kroņprincese Viktorija kopā ar princi Danielu dzīvo Hāgas pilī.

Kā valsts oficiālās svētku dienas ir gan Viktorijas dzimšanas diena — 14. jūlijs, tā arī vārda diena — 12. marts.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktorija piedzima 1977. gada 14. jūlijā Karolinska universitātes slimnīcā , tā bija nozīmīga diena kā karaļnamam, tā arī visai tautai. Jau 1977.gada 1. janvārī karalistes maršals ziņoja, ka karaliene ir gaidībās. Tas bija pirmais karaļģimenes bērns, kurš piedzima Zviedrijā kopš 1807. gada ( Gustavs IV Ādolfs un Frederika no Bādenes).Tajā laikā ģimene dzīvoja Stokholmas pilī. Viktoriju kristīja Stokholmas Doma baznīcā 1977. gada 27. septembrī Olandes avota ūdenī 700 uzaicināto viesu vidū. Viņas krustvecāki bija Nīderlandes karaliene Beatrise, princese Dezirē, Norvēģijas karalis Haralds V un mātes karalienes Silvijas bālis Ralfs Zommerlats.Jau pirms Viktorijas piedzimšanas aktualizējās jautājums par izmaiņām likumā par troņa mantošanu, 1976. gada martā tika iesniegti priekšlikumi par agnātisko troņmantinieku, kur par mantinieku kļūst pirmais piedzimušais zēns, respektīvi princis, nomaiņu pret pilno kognātisko troņmantinieku, kur par troņmantinieku kļūst pirmdzimušais bērns neatkarīgi no dzimtes. Valdībā notika plašas diskusijas, līdz 1979. gada 7. novembrī riksdāgs nobalsoja par pilno kognātisko troņa mantošanas kārtības likumu,kas stājās spēkā 1980. gada 1. janvārī, bet tad jau bija dzimis kroņprincis Kārlis Filips (1979.g.13. maijā), kurš, sakarā ar šī likuma stāšanos spēkā automātiski zaudēja pirmtiesības uz troni. Šāda troņa mantošanas kārtība mūsdienās ir bez Zviedrijas tikai Norvēģijā.Savu otro dzimšanas dienu Viktorija svinēja Ēlandes salā Zviedrijā, kur atrodas karaļpils Sūllīdena un tradicionāli ir kļuvis, ka savu dzimšanas dienu kroņprincese svin katru gadu tieši tur. 1980. gadā Viktorija ar savu ģimenei pārvācās dzīvot uz Drotningholmas pili Stokholmas pievārtē, pamatojoties uz pasliktinājušām gaisa kvalitātes izmaiņām iekšpilsētā, tādā veidā pilnībā nododot pili muzeju vajadzībām, atstājot tikai pils viena spārna apartementus, karaļa un viņa ģimenes darba un darbības nodrošināšanai.1980. gada 9. janvārī Viktorijai tika piešķirts Vesterjotlandes hercogienes tituls, bet pāris gadus vēlāk, 1982. gada 10.jūnijā, viņa dabūja māsiņu- princesi Madeleinu.

Skolas gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatskolā Viktorija sāka iet 1984. gada 21. augustā, tā bija Smiedsletsa skola, kas atrodas Brommā, nākošo līmeni viņa turpināja Olstiena skolā tajā pašā pilsētiņā, tad turpinājās mācības Enšildas ģimnāzijā, kurā apguva dabas un sabiedrības zinātnes, kuru beidza 1996. gadā. Ģimnāzijas brīvlaiku laikā ar savu guvernanti uzturējās ASV, kur uzlaboja savas valodu zināšanas. 1992. gada 27. jūnijā saņēma iestiprināšanas sakramentu Rēplinges baznīcā, Ēlandes salā. Viktorijas pilngadības svinības Stokholmas pilī tika translētas valsts televīzijas kanālos, šajā dienā pirmo reizi tika atskaņotas Ingvara Līdholma komponētās "Kroņprinceses Viktorijas fanfaras".

Pieaugušās dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ģimnāzijas beigšanas Viktorija ir vienu gadu studējusi Francijā Angārā katoļu universitātē un divus gadus ASV Yale university. Bez tam viņa ir ieguvusi zināšanas Zviedrijas lēmumu pieņemšanas procesos vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī, ka arī iedziļinājusies Zviedrijas ekonomikas jautājumos.

Savas teorētiski iegūtās zināšanas praktzējusi Apvienotajās Nācijās ASV un Zviedrijas vēstniecībā Vašingtonā.Trīs nedēļas Viktorija ir pavadījusi militārajā dienestā. Arvien biežāk veic oficiālās valstu vizītes un citas svarīgas un saistītas lietas, kuras ir daļa no viņas pienākumiem, kas ir nepieciešamas uzdevumu apguvei, lai būtu gatava troņa mantošanā.2001. gadā Viktorija apguva izglītības programmu valdības kancelejā, tad vēlāk Zviedrijas Starptautiskās attīstības sadarbības aģentūrā. 2004. gadā uzsāka sudijas Aizsardzības augstskolā Stokholmā, kur apguva vasts zinātni ar specializāciju krīzes menedžmentā un starptautiskajā sadarbībā. 2006. gadā apguva diplomāta programmu Ārlietu departamentā.Jaunajā tūkstošgadē viņa ir veltījusi laiku savstarpējās sadarbības studijām. Kopš 2002. gada Viktorija draudzējas ar Danielu Vestlingu, 2009. gada 24. februārī viņi saderinājās, bet 2010. gada 19. jūnijā bija viņu kāzas. 2012. gada 23. februārī piedzima ģimenes pirmais bērns — princese Estella.

Loma karaļnamā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā troņmantiniece kopš pilngadības sasniegšnas Viktorija aizvieto reģentu, kad karalis Kārlis XVI Gustavs atrodas ceļojumos vai kādu citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus kā valsts galva un monarhs.Citu starpā viņa veic oficiālās pieņemšanas, ka arī reprezentē valsti un karaļnamu publiskos pasākumos. Viktorija arī apgūst pašas programmu, lai paaugstinātu līmeni karaļa pienākumu pildīšanas palīdzēšanai. Viņa ir apņēmusies darboties savstarpējās sadarbības jomā, starptautiskā darbā miera jautājumos un atbalsta organizācijas jauniešiem ar kustību traucējumiem.

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]