Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1220. gada zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Zviedru krustnešu karagājiens notika uz Ridalu (kartē - LÄÄNEMAA).
Datums 1220. gada vasara
Vieta Lihulas pilskalns
Iznākums Zviedriem neizdevās pakļaut Rietumigaunijas novadus.
Karotāji
Ridalas un Sakalas karaspēks Zviedrijas karaspēks
Komandieri
Ridalas un Sāmsalas novadu vecākie Zviedrijas karalis Jūhans Sverketsons,
Austrumgotlandes jarls Kārlis†,
Linčēpingas bīskaps Kārlis
Upuri
ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linčēpingas bīskapu Kārli

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220. gada vasarā jaunā Zviedrijas karaļa Jūhana Sverketsona vadībā. Tajā piedalījās arī 1195. gada krusta karagājiena vadītāja Birgera Brūsas jaunākais brālis Austrumgotlandes jarls Kārlis, jarla Kārļa brāļadēls, karaļa kanclers un Linčēpingas bīskaps Kārlis un citi zviedru bīskapi. Karagājiena mērķis bija kristīt Rietumigaunijas novadus un iegūt virskundzību pār tām par spīti Livonijas bīskapa Alberta centieniem pakļaut šīs zemes sava brāļa Hermaņa vadītajai Igaunijas bīskapijai. Viņš apmetās Lihulas pilskalnā un pārraudzīja Ridalas novada kristīšanu, baznīcu celšanu un vadīja sarunas ar Rēveles dāņiem un Rīgas vāciešiem.

Pēc zviedru karaļa aizbraukšanas 1220.gada 8.augusta rītā Lihulas pilskalnam uzbruka sāmsaliešu karaspēks, kas aplenca un nodedzināja pili, nonāvējot ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linčēpingas bīskapu Kārli [1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]