Zvirbuļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zvirbuļu dzimta
Passeridae (Illiger, 1811)
Mājas zvirbuļa (Passer domesticus) tēviņš
Mājas zvirbuļa (Passer domesticus) tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Zvirbuļu dzimta (Passeridae)

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Daudzas zvirbuļu sugas ligzdas vij cilvēku ēku tuvumā, bet divām sugām - mājas zvirbulim (Passer domesticus) un lauku zvirbulim (Passer montanus) lielākā daļa populācijas mājo pilsētās vai citu cilvēku mājokļu tuvumā. Iespējams tādēļ šīs ir vienas no vispazīstamākajām putnu sugām pasaulē. Arī Latvijā ir sastopams mājas zvirbulis un lauku zvirbulis, kas turklāt ir vienīgās zvirbuļu dzimtas sugas Latvijā.[1]

Zvirbuļu dzimtas sugu dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrika un Āzija. Mūsdienās zvirbuļi ir introducēti daudzās vietās pasaulē, un tie ir sastopami arī Amerikā un Austrālijā, un citur.[2] Zvirbuļi pamatā uzturas atklātā ainavā. Tie var būt dažādi zālāji, pļavas, savanna, krūmāji un pat tuksneši. Dažas sugas, piemēram, lauku zvirbulis mājo arī skrajos mežos.[2] Visnetipiskākā izplatība ir Mindanao zvirbulim (Hypocryptadius cinnamomeus), kas mājo miglas mežā Filipīnās.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kastaņbrūnais zvirbulis (Passer eminibey) ir mazākais zvirbuļu dzimtā

Kopumā zvirbuļu dzimtas sugas ir maza auguma putni, lai gan lielākie būtu saucami par vidēja auguma putniem. Visbiežāk to apspalvojums ir pelēkbrūns, tiem ir īsa aste un masīvs, spēcīgs, konusveidīgs knābis, kas piemērots sēklu ēšanai. Lielākā daļa sugu savstarpēji izskatās ļoti līdzīgi un, lai tās atpazītu, ir jābūt pieredzējušam novērotājam.

Mazākais dzimtā ir kastaņbrūņais zvirbulis (Passer eminibey), kura ķermeņa garums mazākajiem indivīdiem ir 10,5 cm,[4] svars 13,4 g. Lielākais ir papagaiļknābja zvirbulis (Passer gongonensis), kura ķermeņa garums lielākajiem indivīdiem ir 18 cm, svars 42 g.[5] Zvirbuļu morgoloģija ir līdzīga citu sēklēdāju putnu morfoloģijai, piemēram, žubītēm. Bet zvirbuļu dzimtas sugas vieno dažas kopīgas morfoloģiskas īpašības, viena no tām - mēlei ir papildus kauls.[6] Šis kauliņš palīdz noturēt stīvu mēli, zvirbulim sagrābjot sēklu. Zvirbuļu dzimtas putniem ir arī pagarināts un sēklu sagremošanai specializēts zarnu trakts.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvirbuļi ir sabiedriski putni, attēlā Sudānas zeltainie zvirbuļi (Passer luteus)

Kopumā zvirbuļu dzimtas sugas ir sabiedriski putni. Daudzas sugas ligzdo kolonijās un daudzas sugas ārpus ligzdošanas sezonas uzturas baros, kas kopīgi barojas un nakšņo. Raksturīgi, ka kopīgi nakšņo tikai vienas sugas pārstāvji, bet barojoties bars var būt sajaukts no vairākām sugām. Nakšņošanai tiek izvēlēts kāds koks, biezi krūmi vai niedrājs. Nakšņošanas barā var kopā sanākt līdz 10 000 putnu.[2] Izņēmums ir lielais zvirbulis (Passer motitensis). Ligzdošanas laikā tas neveido kolonijas, un pārējā laikā tie uzturas nelielās ģimeņu grupās.

Zvirbuļu dzimtas sugas ir vienas no retajām dziedātājputnu sugām, kas apkopj savu apspalvojumu smilšu vannās. Vispirms smiltīs tiek izkasīta nelielu iedobe, tad zvirbulis tajā ieguļas un ar spārniem met sev virsū smiltis, papildus ar knābi tīrot spalviņas. Zvirbuļi mazgājas arī seklā ūdens lāmā vai sausā, vieglā sniegā. Mazgāšanās ūdenī ir līdzīga smilšu vanniņu tehnikai. Zvirbulis stāv seklā ūdenī un ar spārniem sevi aprasina, arī galva tiek bāzta zem ūdens un pēc tam enerģiski purināta. Zvirbuļiem mazgāšanās tāpat kā barošanās ir kopīga, sabiedriska darbība. Vienā reizē kopīgi var mazgāties pat līdz 100 putniem, kas kopīgi čirkstina un vidžina.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zvirbuļu dzimta
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Summers-Smith, J. Denis (2009). "Family Passeridae (Old World Sparrows)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 14: Bush-shrikes to Old World Sparrows. Barcelona: Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-50-7.
  3. Fjeldså, Jon; Irestedt, M.; Ericson, Per G. P.; Zuccon, D. (2010). "The Cinnamon Ibon Hypocryptadius cinnamomeus is a forest canopy sparrow". Ibis 152 (4): 747–760. doi:10.1111/j.1474-919X.2010.01053.x
  4. Chestnut Sparrow
  5. Parrot-billed Sparrow
  6. Clement, Peter; Harris, Alan; Davis, John (1993). Finches and Sparrows: an Identification Guide. Princeton, New Jersey: Princeton University Press. ISBN 0-691-03424-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]