Zināšanas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Bieži vien zināšanas saprot kā izpratni par faktiem vai iegūtās prasmes kādā noteiktā jomā vai sfērā. Par zināšanām sauc arī saprašanas līmeni par kādu jautājumu, priekšmetu, problēmu vai situāciju, un līdz ar to arī sekojošā prasme rīkoties. Zināšanas izmanto, lai veiktu noteiktas darbības kāda uzdevuma izpildē un mērķa sasniegšanā.

Zināšanas ir epistemoloģijas (izziņas teorijas) priekšmets. Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem — tās ir pamatotas, patiesas un ticamas. Zināšanas ir adekvāts īstenības procesu, lietu un parādību atspoguļojums priekšstatos, jēdzienos un aksiomās.

Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē.^{[nepieciešama atsauce]}

Zināšanu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv jēdziens a priori un a posteriori, ar kuru mēģina nošķirt divu veida zināšanas. A priori norāda, ka zināšanas iegūtas bez pieredzes, savukārt a posteriori — zināšanas iegūtas pieredzes rezultātā.

Deklaratīvas zināšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: deklaratīvas zināšanas

Deklaratīvas zināšanas ir zināšanas par faktiem un jēdzieniem (spēj dod objekta aprakstu). Cilvēks ar deklaratīvām zināšanām spēj atbildēt uz jautājumu “Kas tas ir?”. Deklaratīvo zināšanu reprezentācijas veidi vai kodi ir simboli, kas nes noteiktu jēgu. Šajās zināšanās ietilpst arī konstruktīvās zināšanas, tas ir, zināšanas par objektu struktūru un savstarpējām sakarībām, objektu raksturojošās zināšanas.

Procedūru zināšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Procedūru jeb darbību zināšanas ir prasme rīkoties noteiktās situācijās. Piemēram, cilvēks prot braukt ar velosipēdu, kas norāda, ka viņam ir šīs zināšanas par šo procesu. Procedūru zināšanas ir arī izpratne, kā rīkoties, piemēram, ārkārtas situācijā.

Citi zināšanu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgas zināšanas ir informācija, kas tiek uzkrāta dzīves laikā no dažādiem informācijas avotiem un medijiem. Šajās zināšanās nav iekļauta specifiska mācīšanās kāda noteiktā sfērā. Vispārīgās zināšanas ir daļa no intelekta un gudrības.

Verbālās zināšanas iedalās kvantitatīvajās un kvalitatīvajās (Zadē izplūdušo kopu teorija) zināšanās.

Epistemoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: epistemoloģija

Epistemoloģija ir zināšanu teorija. Tā ir zinātnes filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas filozofiska izpēte.

Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība.

Zināšanu pārvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: zināšanu pārvaldība

Zināšanu pārvaldība ir pamats zināšanu radīšanai, iegūšanai, uzkrāšanai, analīzei un efektīvai izmantošanai, kas ietver sevī zināšanu koplietošanu, ar mērķi radīt papildus vērtību. Zināšanu pārvaldības sistēmai nepieciešams savienot cilvēkus ar kādas organizācijas zināšanām, informāciju, datiem, ekspertiem un ekspertīzēm īstajā laikā un vietā, kā arī savienot ārējo vidi ar organizāciju. Nogādāt intelektuālo kapacitāti zināšanu darbiniekiem, kas ikdienā pieņem lēmumus dažāda veida organizācijās.

Viens no zināšanu pārvaldības uzdevumiem ir nodrošināt zināšanu kodēšanu tādā formā, lai būtu iespējams pārraidīt un saglabāt to, kas citādi tiek pazaudēts. Tā ir cilvēku resursu pārvēršana intelektuālos aktīvos – dokumentos, rasējumos, datorprogrammās, datos, procesos, izgudrojumos – un vēlāk intelektuālajā īpašumā – patentos, autortiesībās, preču zīmēs, tirdzniecības noslēpumos.