Lāsma Kauniste

Vikipēdijas lapa
Lāsma Kauniste
Lāsma Kauniste 1968. gadā
Personas dati
Dzimtais vārds Lāsma Avotiņa
Dzimusi 1942. gada 19. aprīlī (81 gads)
Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, tagad Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latviete
Izglītība
Universitāte LVFKI
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Ātrslidošana

Lāsma Kauniste (dzimusi Avotiņa 1942. gada 19. aprīlī Rīgā)[1] ir bijusī latviešu ātrslidotāja. 1969. gada pasaules čempione ātrslidošanas daudzcīņā, Latvijas gada populārākā sportiste (1969).[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītību ieguva LVFKI, ko pabeidza 1964. gadā.[1] 1962. gadā apprecējās ar igauņu ātrslidotāju Toivo Kaunisti. Trenējās pie 1939. gada Eiropas ātrslidošanas čempiona Alfona Bērziņa, arī pie Arvīda Leinerta un Jevgeņija Krasiļņikova.[2]

1967. gada pasaules čempionātā daudzcīņā izcīnīja 2. vietu, 1968. gadā — 4. vietu.[1] Piedalījās 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās augstāko vietu ieņēma 1500 m distancē (5. vieta), vēl bija 11. vietā 1000 m distancē un 12. vietā 3000 m distancē.[2] 1969. gada Pasaules čempionātā Grenoblē uzvarēja daudzcīņā ar 189,566 punktiem.[2]

Vairākas reizes uzvarēja arī PSRS čempionātos atsevišķās distancēs, bija vairākkārtēja vicečempione.[2][3] Laikā no 1976. līdz 1989. gadam viņa bija Rīgas 7. bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore.[1]

Pārstāvot Latviju World Champion Masters ātrslidošanas sacīkstēs, L. Kauniste 2002. un 2004. gadā uzvarēja vecuma grupā virs 60 gadiem, bet 2011. gadā — 65—70 gadu vecuma grupā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare
  • Darba Sarkanā karoga ordenis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 353.—354. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Lāsma Kauniste». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. februārī. Skatīts: 2012. gada 17. jūnijā.
  3. Staģis, Andris (2012. gada 10. aprīlī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 15 (841): 49. lpp. ISSN 1691-0451.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]