Konsorcijs

Vikipēdijas lapa

Konsorcijs (no latīņu: consortium — "sadarbība", "apvienība") ir uz laiku izveidota vairāku personu, uzņēmumu, organizāciju vai valdību apvienība ar mērķi īstenot kādu kopēju darbību vai apvienot resursus kopēja mērķa sasniegšanai.[1]

Konsorcija dalībnieki saglabā savu pilnu patstāvību un var iekļauties arī citās apvienībās. Konsorcijs var dibināt vienotus finanšu vai materiālo resursu fondus, kurus veido dalībnieku ieguldījumi. Bez tam konsorcijs var saņemt bankas kredītus un citus ārējus līdzekļus.

Šādas pagaidu vienošanās īsteno, ja atsevišķiem tās dalībniekiem ir nepietiekami resursi kāda projekta realizācijai vai ir vēlme samazināt izdevumus. Konsorcijus veido, lai iegūtu lielu pasūtījumu, dalībniekiem darbojoties katram savā jomā. Konsorcijus arī dibina tehnoloģiskie uzņēmumi, lai savā nozarē formulētu standartus vai izstrādātu bāzes tehnoloģijas.

Konsorcijam līdzīgi termini:

  • "ekonomisko interešu grupa", interesentu grupa, kurai nav formāla līguma;
  • franšīzes devējs, citiem uzņēmumiem izsniedz licenci tirgus zīmei vai uzņēmējdarbības īstenošanas paņēmienam;
  • kooperatīvs, kurā apvienojas mazāki dalībnieki nekā konsorcijā
  • kopuzņēmums, atšķiras no konsorcija ar to, ka tā dalībniekiem pieder kapitāldaļas kopuzņēmumā

Konsorcija piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. konsorcijs EuroVoc Mehrsprachiger Thesaurus der Europäischen Union