Malajas degunragputns: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
papildināts
papildināts
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
{{BioTakso infokaste
| platums = 240px
| platums = 240px
23. rindiņa: 22. rindiņa:
| kategorijas = nē
| kategorijas = nē
}}
}}
'''Malajas degunragputns''' (''Buceros rhinoceros'') ir liela auguma [[degunragputnu dzimta]]s (''Bucerotidae'') putnu suga, kas pieder pie [[degunragputni|degunragputnu ģints]] (''Buceros''). Tas mājo [[Dienvidaustrumāzija]]s tropiskajos un subrtropiskajos [[lietusmežs|lietusmežos]], gan ielejās, gan kalnos līdz 1400 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Malajas degunragputnu sastopams [[Borneo]], [[Sumatra|Sumatrā]], [[Java|javā]], [[Malakas pussala|Malakas pussalā]], [[Singapūra|Singapūrā]] un [[Taizeme]]s dienvidos.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22682450/0 IUCN: Buceros rhinoceros]</ref>
'''Malajas degunragputns''' (''Buceros rhinoceros'') ir liela auguma [[degunragputnu dzimta]]s (''Bucerotidae'') putnu suga, kas pieder pie [[degunragputni|degunragputnu ģints]] (''Buceros''). Tas mājo [[Dienvidaustrumāzija]]s tropiskajos un subrtropiskajos [[lietusmežs|lietusmežos]], gan ielejās, gan kalnos līdz 1400 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Malajas degunragputnu sastopams [[Borneo]], [[Sumatra|Sumatrā]], [[Java|javā]], [[Malakas pussala|Malakas pussalā]], [[Singapūra|Singapūrā]] un [[Taizeme]]s dienvidos.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22682450/0 IUCN: Buceros rhinoceros]</ref>


Malajas degunragputns ir [[Malaizija]]s [[Saravaka]]s štata putns un Malaizijas valsts nacionālais simbols.<ref> Kenyalang - State Bird of Sarawak (Archive, December 2005). Sarawak Tourism Board.</ref> Vietējie iedzīvotāji [[dajaki]] uzskata, ka Malajas degunragputns ir visu putnu karalis. Tā attēlus un skulptūras izmanto, lai cildinātu putnu dievu - Sengalang Burong.<ref>[http://www.mythologydictionary.com/sengalang-burong-mythology.html Mythology Dictionary: Sengalang Burong]</ref>
Malajas degunragputns ir [[Malaizija]]s [[Saravaka]]s štata putns un Malaizijas valsts nacionālais simbols.<ref> Kenyalang - State Bird of Sarawak (Archive, December 2005). Sarawak Tourism Board.</ref> Vietējie iedzīvotāji [[dajaki]] uzskata, ka Malajas degunragputns ir visu putnu karalis. Tā attēlus un skulptūras izmanto, lai cildinātu putnu dievu - Sengalang Burong.<ref>[http://www.mythologydictionary.com/sengalang-burong-mythology.html Mythology Dictionary: Sengalang Burong]</ref> Lai arī Malajas degunragputni vēl nav sasnieguši apdraudētas sugas statusu, tomēr tā ir "gandrīz apdraudēta" ({{val-en|near threatened}}).<ref name=iuc/> Populācijas skaits turpina samazināties un tās izdzīvošanu apdraud vairāki faktori - dzīves vietas zaudēšana dēļ izcirstiem mežiem un medības, lai iegūtu gaļu, spalvas un ragus.<ref name=denv/>


== Izskats ==
== Izskats ==
[[Attēls:Buceros_rhinoceros_-Chester_Zoo-8a.jpg|thumb|left|240px|Uz garās, baltās astes ir plata, melna josla]]
[[Attēls:Buceros_rhinoceros_-Chester_Zoo-8a.jpg|thumb|left|240px|Uz garās, baltās astes ir plata, melna josla]]
[[Attēls:Buceros rhinoceros -Kuala Lumpur Bird Park, Malaysia-8a (2).jpg|thumb|left|240px|Mātītēm acis ir baltas un āda ap acīm sarkana]]
Malajas degunragputns ir liela auguma putns. Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 91 - 127 cm,<ref>[http://www.hornbills.org/rhinoceros.htm Malaysian Nature Society: Rhinoceros Hornbill]]</ref><ref name=ant>[http://www.thenautilus.it/portfolio/antique-rhinoceros-hornbill-specimen/ Antique Rhinoceros Hornbill Specimen]</ref> spārnu izplētums apmēram 152 cm,<ref name=cor>[http://www.coraciiformestag.com/Hornbill/rhinoceros/rhinoceros.html Coraciiformes Taxon Advisory Group: Rhinoceros Hornbill (Buceros rhinoceros)]</ref> svars 2 - 3 [[kg]].<ref name=ant/><ref name=denv>[http://www.denverzoo.org/downloads/dzoo_rhino_hornbill.pdf DenverZoo: Rhinoceros Hornbill]</ref> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņu vidējais svars ir 2,8 kg, mātītēm 2,3 kg.<ref name=cor/>
Malajas degunragputns ir liela auguma putns. Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 91 - 127 cm,<ref>[http://www.hornbills.org/rhinoceros.htm Malaysian Nature Society: Rhinoceros Hornbill]]</ref><ref name=ant>[http://www.thenautilus.it/portfolio/antique-rhinoceros-hornbill-specimen/ Antique Rhinoceros Hornbill Specimen]</ref> spārnu izplētums apmēram 152 cm,<ref name=cor>[http://www.coraciiformestag.com/Hornbill/rhinoceros/rhinoceros.html Coraciiformes Taxon Advisory Group: Rhinoceros Hornbill (Buceros rhinoceros)]</ref> svars 2 - 3 [[kg]].<ref name=ant/><ref name=denv>[http://www.denverzoo.org/downloads/dzoo_rhino_hornbill.pdf DenverZoo: Rhinoceros Hornbill]</ref> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņu vidējais svars ir 2,8 kg, mātītēm 2,3 kg.<ref name=cor/>


Malajas degunragputna apspalvojums ir [[melns]] ar [[balts|baltu]] pavēderi, stilbiem un asti, uz kuras ir plata, melna josla. Virs knābja ir liels ragveida izaugums, kas ļoti bieži ir izliekts uz augšu. Lai arī knābis ir liels un masīvs, tas ir viegls, jo to veido poraini, sūklim līdzīgi audi. Gan knābis, gan knābja rags ir balti, bet, tā kā putnsizmanto knābi, lai ieeļļotu savas spalvas ar krāsaino sekrētu, kas izdalās zem astes, tad tas ar laiku nokrāsojas [[oranžs]] vai [[sarkans]]. Ap acīm kailā āda ir melna, bet pašas acis tēviņiem ir sarkanas, mātītēm baltas. Kājas un pēdas ir [[zaļš|olīvzaļas]].<ref name=cor/>
Malajas degunragputna apspalvojums ir [[melns]] ar [[balts|baltu]] pavēderi, stilbiem un asti, uz kuras ir plata, melna josla. Virs knābja ir liels ragveida izaugums, kas ļoti bieži ir izliekts uz augšu. Lai arī knābis ir liels un masīvs, tas ir viegls, jo to veido poraini, sūklim līdzīgi audi. Gan knābis, gan knābja rags ir balti, bet, tā kā putnsizmanto knābi, lai ieeļļotu savas spalvas ar krāsaino sekrētu, kas izdalās zem astes, tad tas ar laiku nokrāsojas [[oranžs]] vai [[sarkans]]. Kājas un pēdas ir [[zaļš|olīvzaļas]]. Āda ap acīm tēviņiem ir melna, bet pašas acis sarkanas, mātītēm āda ir sarkana, bet acis baltas.<ref name=cor/> Šiem putniem ir garas skropstas, kas pasargā acis no ievainojumiem. Tomēr skropstas nav īstas, tās ir modificētas spalvas.<ref name=denv/>


=== Knābja pielietojums ===
=== Knābja pielietojums ===
37. rindiņa: 37. rindiņa:


==Uzvedība==
==Uzvedība==
⚫
Malajas degunragputni veido monogāmus pārus. Parasti tos var novērot pa pāriem, bet labās barošanās vietās veidojas nelieli bari.<ref name=cor/><ref name=denv/> Arī baros var redzēt, ka pāris visu laiku turas kopā, turklāt tēviņš ik pa brīdim ieraduma pēc baro mātīti, nepārtraukti uzturot un nostiprinot savstarpējās saites. Ligzdošanas laikā pāris nostiprina savu teritoriju, par to paziņojot ar skaļiem kliedzieniem.<ref name=cor/>
⚫
[[Attēls:Buceros_rhinoceros_-Singapore_Zoo_-pair-8a.jpg|thumb|260px|Malajas degunragputnu pāris visu laiku cenšas atrasties viens otra tuvumā]]
⚫
Malajas degunragputni veido monogāmus pārus. Parasti tos var novērot pa pāriem, bet labās barošanās vietās veidojas nelieli bari.<ref name=cor/><ref name=denv/> Arī baros var redzēt, ka pāris visu laiku turas kopā, turklāt tēviņš ik pa brīdim baro mātīti, nepārtraukti uzturot un nostiprinot savstarpējās saites. Ligzdošanas laikā pāris nostiprina savu teritoriju, par to paziņojot ar skaļiem kliedzieniem.<ref name=cor/>


== Barība ==
== Barība ==
Malajas degunragputns galvenokārt barojas ar [[augļi]]em, bet tie barojas arī nelieliem [[zīdītāji]]em, [[ķirzakas|ķirzakām]], [[čūskas|čūskām]], [[putni]]em un [[kukaiņi]]em.<ref name=cor/><ref name=denv/> VIsiecienītākie augļi ir [[vīģe]]s.<ref name=cor/> Malajas degunragputniem ir milzīga ekoloģiskā nozīme. Apēdot augļus, tie izplata savvaļas koku [[sēklas]]. Kamēr sēklas izceļo cauri putna gremošanas sistēmai un ar fekālijām nonāk zemē, degunragputni ir jau aizceļojuši uz citām vietām mežā.<ref name=cor/>
Malajas degunragputns galvenokārt barojas ar [[augļi]]em, bet tie barojas arī ar nelieliem [[zīdītāji]]em (piemēram, [[grauzēji]]em), [[ķirzakas|ķirzakām]], [[čūskas|čūskām]], [[putni]]em un [[kukaiņi]]em.<ref name=cor/><ref name=denv/> VIsiecienītākie augļi ir [[vīģe]]s.<ref name=cor/> Malajas degunragputniem ir milzīga [[ekoloģija|ekoloģiskā]] nozīme. Apēdot augļus, tie izplata savvaļas koku [[sēklas]]. Kamēr sēklas izceļo cauri putna gremošanas sistēmai un ar fekālijām nonāk zemē, degunragputni ir jau aizceļojuši uz citām vietām mežā.<ref name=cor/>


== Ligzdošana ==
== Ligzdošana ==
⚫
[[Attēls:Buceros_rhinoceros_-Singapore_Zoo_-pair-8a.jpg|thumb|260px|Malajas degunragputnu pāris visu laiku cenšas atrasties viens otra tuvumā]]
Malajas degunragputnu pāriem veidojas ļoti ciešas attiecības. Ligzdošanas sezona šai sugai ilgst no janvāra līdz aprīlim.<ref name=cor/> Apmēram mēnesi pirms pārošanās tēviņš uzsāk mātītes aplidošanu, pienesot tai barību.<ref name=denv/> Mātīte ligzdošanas laikā ir pilnībā atkarīga no tēviņa, kurš viņu baro, kamēr mātīte perē un vēlāk apsargā mazos putnēnus. Lizgda tiek iekārtota koka dobumā, kuru pāris piemeklē kopīgi. Tas parasti atrodas augstu kokā,<ref name=denv/> turklāt tiek izvēlēts vismazākais dobums, kurā mātīte spēj iespraukties.<ref name=cor/> Mātīte izdēj 2 - 3 baltas [[ola]]s. Pēc tam, kad olas ir izdētas, pāris aizmūrē dobuma ieeju. Tēviņš savāc dubļus, sajauc tos kopā ar barību un [[fekālijas|fekālijām]] un mūrē dobuma ieeju no ārpuses, bet mātīte no iekšpuses.<ref name=denv/> Tiek atstāta pavisam neliela sprauga, tik liela, lai tēviņš varētu pabarot mātīti un putnēnus un, lai mātīte varētu atbrīvoties no ekskrementiem. Mātīte nepamet ligzdu apmēram 3 mēnešus, gan kamēr perē, gan kamēr putnēni paaugās. Šajā laikā mātīte pilnībā nomaina arī savu apspalvojumu.<ref name=cor/> Inkubācijas periods ilgst 39 - 45 dienas.<ref name=denv/> Kad putnēniem apmēram mēneša vecumā<ref name=cor/> izaug pirmās spalvas, mātīte uzlauž dobuma ieeju un kopā ar tēviņu turpina barot putnēnus. Mazuļi ligzdu pamet apmēram 80 dienu vecumā.<ref name=cor/><ref name=denv/> Abi vecāki turpina barot jaunos putnus vēl 6 mēnešus.<ref name=cor/> Dzimumbriedumu Malajas degunragputni sasniedz 4 gadu vecumā. Savvaļā tie dzīvo līdz 30 gadiem, nebrīvē līdz 33 gadiem.<ref name=denv/>


== Atsauces ==
== Atsauces ==
50. rindiņa: 51. rindiņa:
== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
{{commonscat|Buceros rhinoceros|Malajas degunragputns}}
{{commonscat|Buceros rhinoceros|Malajas degunragputns}}
*[http://www.arkive.org/rhinoceros-hornbill/buceros-rhinoceros/ ARKive: Rhinoceros hornbill (Buceros rhinoceros)]
*[http://kids.mongabay.com/animal-profiles/rhinoceros_hornbill.html Rainforest Information for Kids: Rhinoceros Hornbill]
*[http://kids.mongabay.com/animal-profiles/rhinoceros_hornbill.html Rainforest Information for Kids: Rhinoceros Hornbill]
*[http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=951 BirdLife: Rhinoceros Hornbill Buceros rhinoceros]
*[http://www.freesound.org/people/ERH/sounds/56551/ Tropical Birds: Rhinoceros Hornbill] (skaņas celiņš)




Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. decembris, plkst. 01.39

Malajas degunragputns
Buceros rhinoceros (Linnaeus, 1758)
Malajas degunragputns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
DzimtaDegunragputnu dzimta (Bucerotidae)
ApakšdzimtaDegunragputnu apakšdzimta (Bucerotinae)
ĢintsDegunragputni (Buceros)
SugaMalajas degunragputns (Buceros rhinoceros)
Malajas degunragputns Vikikrātuvē

Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) ir liela auguma degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) putnu suga, kas pieder pie degunragputnu ģints (Buceros). Tas mājo Dienvidaustrumāzijas tropiskajos un subrtropiskajos lietusmežos, gan ielejās, gan kalnos līdz 1400 metriem virs jūras līmeņa. Malajas degunragputnu sastopams Borneo, Sumatrā, javā, Malakas pussalā, Singapūrā un Taizemes dienvidos.[1]

Malajas degunragputns ir Malaizijas Saravakas štata putns un Malaizijas valsts nacionālais simbols.[2] Vietējie iedzīvotāji dajaki uzskata, ka Malajas degunragputns ir visu putnu karalis. Tā attēlus un skulptūras izmanto, lai cildinātu putnu dievu - Sengalang Burong.[3] Lai arī Malajas degunragputni vēl nav sasnieguši apdraudētas sugas statusu, tomēr tā ir "gandrīz apdraudēta" (angļu: near threatened).[1] Populācijas skaits turpina samazināties un tās izdzīvošanu apdraud vairāki faktori - dzīves vietas zaudēšana dēļ izcirstiem mežiem un medības, lai iegūtu gaļu, spalvas un ragus.[4]

Izskats

Uz garās, baltās astes ir plata, melna josla
Mātītēm acis ir baltas un āda ap acīm sarkana

Malajas degunragputns ir liela auguma putns. Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 91 - 127 cm,[5][6] spārnu izplētums apmēram 152 cm,[7] svars 2 - 3 kg.[6][4] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tēviņu vidējais svars ir 2,8 kg, mātītēm 2,3 kg.[7]

Malajas degunragputna apspalvojums ir melns ar baltu pavēderi, stilbiem un asti, uz kuras ir plata, melna josla. Virs knābja ir liels ragveida izaugums, kas ļoti bieži ir izliekts uz augšu. Lai arī knābis ir liels un masīvs, tas ir viegls, jo to veido poraini, sūklim līdzīgi audi. Gan knābis, gan knābja rags ir balti, bet, tā kā putnsizmanto knābi, lai ieeļļotu savas spalvas ar krāsaino sekrētu, kas izdalās zem astes, tad tas ar laiku nokrāsojas oranžs vai sarkans. Kājas un pēdas ir olīvzaļas. Āda ap acīm tēviņiem ir melna, bet pašas acis sarkanas, mātītēm āda ir sarkana, bet acis baltas.[7] Šiem putniem ir garas skropstas, kas pasargā acis no ievainojumiem. Tomēr skropstas nav īstas, tās ir modificētas spalvas.[4]

Knābja pielietojums

Malajas degunragputns knābi izmanto dažādām funkcijām. Abi dzimumi, gan tēviņš, gan mātīte izmanto lielo knābi kā korķi, lai aizsprostotu ieeju ligzdošanas dobumā. Garais knābis putnam palīdz aizsniegt augļus koku zaros. Pats knābja gals tiek izmantots līdzīgi kā pirksti, uzmanīgi noplūcot ogu zarā, bet knābja robotā mala tiek izmantota, lai barību stingri satvertu. Pirms apēšanas barība tiek pamesta gaisā un veikli noķerta knābī. Lielais knābis tiek izmantots arī, lai aizstāvētos no ienaidniekiem.[4]

Uzvedība

Malajas degunragputni veido monogāmus pārus. Parasti tos var novērot pa pāriem, bet labās barošanās vietās veidojas nelieli bari.[7][4] Arī baros var redzēt, ka pāris visu laiku turas kopā, turklāt tēviņš ik pa brīdim ieraduma pēc baro mātīti, nepārtraukti uzturot un nostiprinot savstarpējās saites. Ligzdošanas laikā pāris nostiprina savu teritoriju, par to paziņojot ar skaļiem kliedzieniem.[7]

Barība

Malajas degunragputns galvenokārt barojas ar augļiem, bet tie barojas arī ar nelieliem zīdītājiem (piemēram, grauzējiem), ķirzakām, čūskām, putniem un kukaiņiem.[7][4] VIsiecienītākie augļi ir vīģes.[7] Malajas degunragputniem ir milzīga ekoloģiskā nozīme. Apēdot augļus, tie izplata savvaļas koku sēklas. Kamēr sēklas izceļo cauri putna gremošanas sistēmai un ar fekālijām nonāk zemē, degunragputni ir jau aizceļojuši uz citām vietām mežā.[7]

Ligzdošana

Malajas degunragputnu pāris visu laiku cenšas atrasties viens otra tuvumā

Malajas degunragputnu pāriem veidojas ļoti ciešas attiecības. Ligzdošanas sezona šai sugai ilgst no janvāra līdz aprīlim.[7] Apmēram mēnesi pirms pārošanās tēviņš uzsāk mātītes aplidošanu, pienesot tai barību.[4] Mātīte ligzdošanas laikā ir pilnībā atkarīga no tēviņa, kurš viņu baro, kamēr mātīte perē un vēlāk apsargā mazos putnēnus. Lizgda tiek iekārtota koka dobumā, kuru pāris piemeklē kopīgi. Tas parasti atrodas augstu kokā,[4] turklāt tiek izvēlēts vismazākais dobums, kurā mātīte spēj iespraukties.[7] Mātīte izdēj 2 - 3 baltas olas. Pēc tam, kad olas ir izdētas, pāris aizmūrē dobuma ieeju. Tēviņš savāc dubļus, sajauc tos kopā ar barību un fekālijām un mūrē dobuma ieeju no ārpuses, bet mātīte no iekšpuses.[4] Tiek atstāta pavisam neliela sprauga, tik liela, lai tēviņš varētu pabarot mātīti un putnēnus un, lai mātīte varētu atbrīvoties no ekskrementiem. Mātīte nepamet ligzdu apmēram 3 mēnešus, gan kamēr perē, gan kamēr putnēni paaugās. Šajā laikā mātīte pilnībā nomaina arī savu apspalvojumu.[7] Inkubācijas periods ilgst 39 - 45 dienas.[4] Kad putnēniem apmēram mēneša vecumā[7] izaug pirmās spalvas, mātīte uzlauž dobuma ieeju un kopā ar tēviņu turpina barot putnēnus. Mazuļi ligzdu pamet apmēram 80 dienu vecumā.[7][4] Abi vecāki turpina barot jaunos putnus vēl 6 mēnešus.[7] Dzimumbriedumu Malajas degunragputni sasniedz 4 gadu vecumā. Savvaļā tie dzīvo līdz 30 gadiem, nebrīvē līdz 33 gadiem.[4]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 IUCN: Buceros rhinoceros
  2. ↑ Kenyalang - State Bird of Sarawak (Archive, December 2005). Sarawak Tourism Board.
  3. ↑ Mythology Dictionary: Sengalang Burong
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 DenverZoo: Rhinoceros Hornbill
  5. ↑ Malaysian Nature Society: Rhinoceros Hornbill]
  6. ↑ 6,0 6,1 Antique Rhinoceros Hornbill Specimen
  7. ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 7,13 Coraciiformes Taxon Advisory Group: Rhinoceros Hornbill (Buceros rhinoceros)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malajas degunragputns
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Malajas_degunragputns&oldid=2238928"