Rakstīšana: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 12.33

Rakstīšana ir process, kurā ar rakstāmrīku attēlo tekstu, izmantojot kādu no rakstības sistēmām. Tas ir viens no cilvēku saskarsmes veidiem, kurā izmanto redzamas zīmes (burtus, hieroglifus, logogrammas un citas), kas savstarpēji ir saistītas un apzīmē noteiktus priekšmetus, darbības, apstākļus un tamlīdzīgi. Rakstīšanas rezultātu vispārīgi sauc par tekstu, savukārt tās izmantotāju sauc par lasītāju. Rakstīšana ir rakstu valodas pamatā. Cilvēkus, kuri profesionāli nodarbojas ar rakstīšanu, sauc par rakstniekiem un žurnālistiem.

Rakstība

Pamatraksts: rakstība

Lai cilvēki savstarpēji sazinātos rakstītā veidā, tiek izmantotas dažādas rakstības. Izplatītākais rakstības veids ir burtu izmantošana. Burti veido alfabētus, kas dažādām valodām ir atšķirīgi. Izplatītākie alfabēti ir balstīti uz latīņu alfabēta, kirilicas un arābu alfabēta pamata.

Plaši izmanto arī logogrammas. Šadā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu vārdu vai zilbi. Logogrammas izmanto, piemēram, ķīļrakstā, ķīniešu hieroglifos un maiju rakstībā. Arī ēģiptiešu hieroglifi ir logogrammas^[1].

Vēsture

Rakstīšanas aizsākumā tika pierakstīti tikai skaitļi, nevis vārdi vai pat teikumi. Aptuveni 3200 gadus p.m.ē. vārdus un teikumus sāka rakstīt Senajā Divupē (Šumerā). Aptuveni 600 gadus p.m.ē. Amerikā, neatkarīgi no Vecās pasaules, rakstīšanu aizsāka olmeki.

Arī Senajā Ēģiptē rakstīšana aizsākās drīz pēc tās uzsākšanas Šumerā, tomēr vēsturnieku vidū nav vienprātības, vai ēģiptieši rakstīšanu aizguva no šumeriem, vai tomēr viņi paši to aizsāka. Lai arī rakstīšanas veids ir līdzīgs šumeriem, tajā izmantotās ēģiptiešu hieroglifu fonogrammas stipri atšķiras no šumeru rakstības. Līdzīgas debates vēsturnieku vidū ir arī par Harapas rakstības rašanos Indas upes krastos, Senajā Indijā. Tur rakstīšanas pirmsākumi tiek datēti aptuveni ar 2600. gadu p.m.ē. Senajā Ķīnā rakstīšana sākās aptuveni 1200 gadus p.m.ē.

Mūsdienu nozīme

Mūsdienās rakstīšanas procesā arvien vairāk tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Piemēram, lai ierakstītu tekstu datorā, izmanto tastatūru. Rakstīšana ir izplatīts saziņas veids dažādos tiešsaites sociālajos tīklos un e-pastu sarakstēs.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: rakstīšana.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

↑ Writix.co.uk

[1] Writix.co.uk

[1]

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 Lai cilvēki savstarpēji sazinātos rakstītā veidā, tiek izmantotas dažādas [[rakstība]]s. Izplatītākais rakstības veids ir [[burts|burtu]] izmantošana. Burti veido [[alfabēts|alfabētus]], kas dažādām valodām ir atšķirīgi. Izplatītākie alfabēti ir balstīti uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un [[arābu alfabēts|arābu alfabēta]] pamata.
-Plaši izmanto arī [[logogramma]]s. Šadā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu [[vārds|vārdu]] vai [[zilbe|zilbi]]. Logogrammas izmanto, piemēram, [[ķīļraksts|ķīļrakstā]], [[ķīniešu hieroglifi|ķīniešu hieroglifos]] un [[maiju rakstība|maiju rakstībā]]. Arī [[ēģiptiešu hieroglifi]] ir logogrammas.
+Plaši izmanto arī [[logogramma]]s. Šadā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu [[vārds|vārdu]] vai [[zilbe|zilbi]]. Logogrammas izmanto, piemēram, [[ķīļraksts|ķīļrakstā]], [[ķīniešu hieroglifi|ķīniešu hieroglifos]] un [[maiju rakstība|maiju rakstībā]]. Arī [[ēģiptiešu hieroglifi]] ir logogrammas<ref>[https://writix.co.uk/ Writix.co.uk]</ref>.
 == Vēsture ==