Ādams Alksnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādams Alksnis
Ādama Alkšņa portrets
Ādama Alkšņa portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 10. martā
Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1897. gada 21. martā (33 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis

Ādams Alksnis (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1864. gada 10. martā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā, uzaudzis Rūjienā.

Zīmēšanas pamatus Alksnis apguva Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā, vēlāk iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs (specializējās batālajā glezniecībā). Viņa izglītība bija nepilnīga, jo finansiālu apstākļu dēļ viņam bieži nācās atgriezties uz mājām piepelnīties. Viņš tomēr pilnībā apguva zīmējumu. Alkšņa plašās teorētiskās zināšanas un interese par jauno mākslā noteica viņa aktīvo darbību pirmajā latviešu mākslinieku pulciņā „Rūķis”, kas apvienoja Pēterburgas latviešu māksliniekus, ka arī citus topošos radošos darbiniekus[1].

1892. gadā Alksnis bia spiests studijas pārtraukt un ar iegūto trešās pakāpes mākslinieka grādu atgriesties dzimtenē, Rūjienā.

Miris 1897. gada 21. martā Rīgā asins saindēšanās dēļ pēc deguna operācijas. Apbedīts Rūjienas kapos, kad padomju laikos kapsētu nolīdzināja, tika atstāts vienīgi mākslinieka kaps.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa mantojumā ietilpst zīmējumi un akvareļi, tikai 15 gleznas. Viņa darbi glabājas Latvijas nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Alkšņa mājā muzejā Rūjienā, Tukuma muzejā, Mākslas akadēmijas muzejā Sanktpēterburgā.

Kā viens no pirmajiem viņš sāka pievērsties latviešu zemnieku dzīves attēlošanai, kas ilgu laiku bija latviešu glezniecības pamattēma. Mākslinieku interesēja arī senvēsture, it sēvišķi tautas brīvības ciņu motīvi[1].

Alksnis gleznojis portretus, žanra gleznas un ainavu studijas („Sēdošais zēns”, „Tēva portrets”, „Ceļā”), arī akvareļus, kur attēlojis ainas no lauku dzīves („Uz mežu”, „Pārceltuve”, „Sējējs”), kā arī ainas no latviešu vēstures un mitoloģijas. Alksnis daudz zīmējis, bieži — lauku sadzīves ainas („Kartupeļu racēji”, „Zirgu dzirdīšana”), pasaku tēlus („Skriešanās”, „Ganuzēns un velns”), latviešu vēstures ainas („Zemgaļu kauja ar krustnešiem”, „Izlūki”). Zīmējumi darināti pamatā zīmuļa un ogles tehnikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 M.Ivanovs. Latviešu glezniecība. Rīga : Liesma, 1980. 222. lpp.