Ādolfs Šapiro

Ādolfs Šapiro;
	2024. gadā
Dzimis	1939. gada 4. jūlijā (86 gadi); Harkiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina)
Nodarbošanās	Režisors
Darbības gadi	1962—pašlaik
Bērni	Arsenijs Šapiro
Citi apbalvojumi
	Triju Zvaigžņu ordenis

Ādolfs Šapiro (ukraiņu: Адольф Якович Шапіро; dzimis 1939. gada 4. jūlijā)^[1] ir PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1939. gadā Harkivā. 1962. gadā absolvēja Harkivas Teātra institūtu^[1] un sāka strādāt par režisoru Jaunatnes teātrī. 1964. gadā kļuva par Latvijas Teātra biedrības biedru.^[1] Pēc diviem gadiem Jaunatnes teātrī kļuva par tā galveno režisoru un šajā amatā darbojās līdz Jaunatnes teātra slēgšanai 1992. gadā.^[1]^[2] Pēc iestudējuma Jaunatnes teātrī režisēja filmu "Uzvarētāja" (1987).

No 1993. gada strādāja kā neatkarīgais režisors un teātra padagogs. Iestudēja izrādes dažādos teātros Krievijā^[2] un Igaunijā. Veidoja iestudējumus arī ASV, Francijā, Polijā, Izraēlā, Ķīnā, Dienvidamerikas valstīs. Vadīja meistarklašu nodarbības dažādās valstīs. Sarakstīja vairākas lugas un grāmatas, tai skaitā «Антр-Акт», «Как закрывался занавес».^[1]

2007. gadā kļuva par mākslas projektu vadītāju A. Brjanceva vārdā nosauktajā Jauno skatītāju teātrī Sanktpēterburgā. 2014. gada martā viņš kopā ar citiem kultūras darbiniekiem parakstīja aicinājumu pret karu, Krievijas pašizolāciju un totalitārisma restaurāciju, nepiekrītot Krievijas valdības politikai Krimā.^[3]

2021. gada janvārī Ā. Šapiro pārtrauca darbu Pēterburgā un 2026. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja luɡu "Dons Kihots".^[4] Viņam ir Izraēlas pilsonība.^[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1984)^[1]
Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu (2011)
Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2011)^[6]

Iestudētās izrādes

Mihails Šatrovs "Gļebs Kosmačovs" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1962.12.22.);
Viktors Rozovs "Pirms vakariņām" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.03.24.);
Milans Kundera "Atslēgas pagrieziens" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.07.21.);
Pāvels Bļahins, Aleksejs Poļevojs, Arkādijs Tolbuzins "Sarkanie velnēni" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.12.27.);
Mihails Svetlovs "Pēc divdesmit gadiem" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.03.23.);
Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.10.03.);
Jevgeņijs Švarcs "Ēna" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.12.20.);
Semjons Lungins, Iļja Nusinovs "Zoss spalva" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1965.05.08.);
Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1965.12.11.);
Natālija Doļiņina "Viņi un mēs" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1966.03.26.);
Jakovs Volčeks "Slepkavas un liecinieki" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1966.11.19.);
Jakovs Volčeks "Slepkavas un liecinieki" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, režisors Felikss Deičs) (1966.12.18.);
Zinovijs Papernijs "Cilvēks, kas līdzīgs pats sev" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1967.04.08.);
Maksims Gorkijs "Pēdējie" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1967.10.04.);
Pēc Vladimira Majakovska tekstiem "Pirmā diena" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1967.11.07.);
Bertolts Brehts "Kuražas māte un viņas bērni" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1968.09.14.);
Leonīds Maļugins "Vecie draugi" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1968.10.27.);
Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienas laikam" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1969.10.26.);
Aleksejs Arbuzovs "Pilsēta rītausmā" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1970.04.25.);
Kornejs Čukovskis "Vai tas tiesa, vai tie joki..." ("Čukokkala") Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1971.01.16.);
Aleksandrs Ostrovskis "Negaiss" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1971.10.01.);
Antons Čehovs "Ķiršu dārzs" Tallinas Jaunatnes teātrī (1971.12.09.);
Gunārs Priede "Ugunskurs lejā pie stacijas" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1972.05.15.);
Antons Hmeļiks, Mihails Šatrovs "Lietus gāza kā no spaiņa" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. A. Andrejevs) (1972.10.21.);
Zinovijs Papernijs "Cilvēks, kas līdzīgs pats sev" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (kapitālatjaunojums) (1972.10.27.);
Viktors Rozovs "Brālis Aļoša" (pēc Fjodora Dostojevska romāna "Brāļi Karamazovi" motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1973.01.24.);
Antons Čehovs "Trīs māsas" Igaunijas Drāmas teātrī (1973.10.21.);
Gunārs Priede "Aivaru gaidot" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1973.11.17.);
Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics "Bumbarašs" (pēc Arkādija Gaidara) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Jevgeņijs Ratiners) (1974.02.22.);
Gunārs Priede "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1974.09.26.);
Viktors Rozovs "Četri pilieni" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1974.11.27.);
Antons Čehovs "Ivanovs" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1975.03.02.);
Rita Raita-Kovaļova "Cilvēks no Cilvēka muzeja" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1975.05.11.);
Aleksejs Tolstojs "Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1975.10.11.);
Vladimirs Tendrjakovs "Nakts pēc izlaiduma" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1976.02.15.);
Gunārs Priede "Vējlukturis abažūrā" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1976.06.07.);
Rainis "Zelta zirgs" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1976.11.12.);
Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1977.03.06.);
Edvards Olbijs "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?" Pērnavas Drāmas teātrī (1977.07.23.);
"Puškina pasakas" (pēc Aleksandra Puškina) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1977.09.27.);
Sergejs Lungins, Iļja Nusinovs "Stāsts par kādu atentātu" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1977.11.05.);
Valērijs Agranovskis "Apstādiniet Malahovu!" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1978.03.16.);
Mihails Bulgakovs "Moljērs" Latvijas Nacionālajā teātrī (1978.04.04.);
Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1978.10.01.);
Sergejs Lungins, Iļja Nusinovs "Stāsts par kādu atentātu" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1979.02.21.);
Viljams Šekspīrs "Liela brēka, maza vilna" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (izr. mākslinieciskais vadītājs, rež. Alvis Birkovs, Uģis Brikmanis) (1979.06.01.);
Henriks Ibsens "Pērs Gints" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1979.12.29.);
Heinrihs fon Kleists "Homburgas princis" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Alvis Birkovs) (1980.06.13.);
Antons Hmeļiks "Un tomēr viņa griežas jeb Humanoīds traucas debesīs" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1980.10.16.);
Ļevs Tolstojs "Dzīvais mironis" Tallinas Drāmas teātrī (1980.12.26.);
Viktors Rozovs "Lido dzērves" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1981.02.22.);
Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics "Bumbarašs" (pēc Arkādija Gaidara) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Jevgeņijs Ratiners) (1981.03.23.);
Pauls Putniņš "Gaidīšanas svētki" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1981.11.17.);
Antons Čehovs "Mežainis" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1982.03.26.);
Artūrs Onegērs "Žanna d'Arka uz sārta" Rīgas Filharmonijā (1982.10.22.);
Aleksejs Arbuzovs "Uzvarētāja" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1982.12.09.);
Gunārs Priede "Saniknotā slieka" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1983.03.03.);
Sems Benelli "Saplēstais apmetnis" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1983.12.28.);
Aleksandrs Ostrovskis "Mežs" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1984.09.02.);
Aleksandrs Červinskis "Krustiņi - nullītes" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1984.10.24.);
Gunārs Priede "Centrifūga" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.02.02.);
Antons Hmeļiks "Un tomēr viņa griežas jeb Humanoīds traucas debesīs" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.05.11.);
Bertolts Brehts "Trešās impērijas bailes un posts" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.06.19.);
Aleksandrs Ostrovskis "Trakā nauda" Ļeņingradas Komēdijas teātrī (1985.);
Boriss Vasiļjevs "Rīt bija karš" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1986.01.11.);
Gunārs Priede "Sniegotie kalni" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1986.09.19.);
Viktors Rozovs "Pie jūras" ("Kuilēns") Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1987.03.19.);
Vladimirs Nabokovs "Valša izgudrojums" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1988.02.18.);
Antons Čehovs "Ķiršu dārzs" Nikaragvā, Managvas Nacionālajā Komēdijas teātrī (1988.04.26.);
Māra Zālīte "Dzīvais ūdens" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1988.10.22.);
Mihails Bulgakovs "Svētuļu jūgs" ("Moljērs") Maskavas Dailes teātrī (1988.12.27.);
Vladimirs Recepters "Edmunds Kīns" (pēc Aleksandra Dimā (tēva) darbu motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1989.09.24.);
Andris Jakubāns "Atbrīvosimies jau šovakar" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1989.11.06.);
Gatis Gudets, Juris Zvirgzdiņš "Jubilejas gads" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1990.02.02.);
Nikolajs Gogolis "Revidents" Venecuēlā, Karakasas teātrī "Rohatabla" (1990.);
Josifs Brodskis "Demokrātija!" Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1991.01.09.);
Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (atjaunojums; kopā ar Rūdolfu Plēpi, Gunti Skrastiņu) (1991.03.03.);
Ādolfs Šapiro "Neglītais pīlēns" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem) Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1991.09.22.);
Ādolfs Šapiro "Dāņu stāsts" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1991.10.25.);
Ādolfs Šapiro "Dāņu stāsts" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem) Varšavas teātrī "Ohota" (1992.10.02.);
Antons Čehovs "Ķiršu dārzs" Sanktpēterburgas G. Tovstonogova Lielajā Dramatiskajā teātrī (1993.09.03.);
Džeroms Kiltijs "Mīļais melis" Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1994.05.09.);
Maksims Gorkijs "Pēdējie" Oļega Tabakova studijteātrī Maskavā (1995.);
Tenesijs Viljamss "Tokijas viesnīcas bārā" Vladimira Majakovska Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1996.);
Edmons Rostāns "Sapņu princese" Krievijas Akadēmiskajā Jaunatnes teātrī (1996.12.20.);
Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics "Bumbarašs" (pēc Arkādija Gaidara) Samāras Jaunatnes teātrī (1997.04.27.);
Bertolts Brehts, Kurts Veils "Trīsgrašu opera" Tallinas Pilsētas teātrī (1997.11.22.);
Ādolfs Šapiro "Dāņu stāsts" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem) Krasnojarskas Jaunatnes teātrī (1998.);
Aleksandrs Ostrovskis "Mežs" Sanktpēterburgas G. Tovstonogova Lielajā Dramatiskajā teātrī (1999.10.10.);
Maksims Gorkijs "Dibenā" Oļega Tabakova studijteātrī Maskavā (2000.);
Leonards Bernstains "Vestsaidas stāsts" Krasnojarskas Jaunatnes teātrī (2000.);
Mihails Bulgakovs "Svētuļu jūgs" ("Moljērs") Maskavas Dailes teātrī (2001.09.09.);
Bertolts Brehts "Kuražas māte" Samāras Jaunatnes teātrī (2001.10.07.);
Ivans Turgeņevs "Tēvi un dēli" Tallinas Pilsētas teātrī (2002.03.20.);
Bertolts Brehts, Kurts Veils "Trīsgrašu opera" Izraēlas teātrī "Gešer" (2002.09.02.);
Antons Čehovs "Ķiršu dārzs" Maskavas Dailes teātrī (2004.06.03.);
Īzaks Baševiss Zingers "Vēlā mīla" Izraēlas teātrī "Yiddishpiel" (2005.05.27.);
Luidži Pirandello "Tā tas ir, kā jums liekas" Tallinas Pilsētas teātrī (2006.11.11.);
Rejs Bredberijs "451 grāds pēc Fārenheita" Maskavas teātrī "Et Cetera" (2007.12.22.);
Maksims Gorkijs "Saules bērni" Maskavas Mazajā teātrī (2008.10.15.);
Gaetāno Doniceti "Lucia di Lammermoor" K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Muzikālajā teātrī (2009.02.13.);
Ivans Gončarovs "Krauja" Maskavas Dailes teātrī (2010.04.10.);
"Čehovs⁴" (pēc Antona Čehova lugu motīviem) Brazīlijā, Sanpaulu "Mundana Companhia" (2010.09.);
Viljams Šekspīrs "Karalis Līrs" Sanktpēterburgas A. Brjanceva Jaunatnes teātrī (2010.12.15.);
Toms Stopards "Rock'n'roll" Krievijas Akadēmiskajā Jaunatnes teātrī (2011.09.22.);
Martins Šermans "Roza" Atēnās Zojas Laskari teātrī (2011.12.05.);
Ivans Turgeņevs "Tēvi un dēli" Brazīlijā, Sanpaulu "Mundana Companhia" (2012.09.);
Francs Lehārs "Jautrā atraitne" K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Muzikālajā teātrī (2013.01.20.);
Antons Čehovs "Tēvocis Vaņa" Šanhajas Dramatiskās mākslas centrā (2013.06.20.);
Harolds Pinters "Vecie laiki" Atēnās Zojas Laskari teātrī (2014.01.23.);
Rejs Bredberijs "Pieneņu vīns" Sanktpēterburgas A. Brjanceva Jaunatnes teātrī (2014.09.25.);
Klauss Manns "Mefisto" Maskavas Dailes teātrī (2015.04.17.);
Madiss Keivs "Atgriešanās pie tēva" Tallinas Pilsētas teātrī (2015.09.16.);
"Čehovs. PostScriptum" (pēc Antona Čehova lugu motīviem) Ņujorkā, Brodvejas teātrī "Classic Stage Company" (2016.02.09.);
Džakomo Pučīni "Manona Lesko" Maskavas Lielajā teātrī (2016.10.16.);
"Lielā kapitulācija. Bertolta Brehta vakars" (pēc Bertolta Brehta darbiem) Hārvardas Universitātē (2017.);
Luidži Pirandello "Tā tas ir (ja jums tā šķiet)" Maskavas teātrī "Et Cetera" (2018.10.04.);
Vinčenco Bellīni "Norma" K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī (2023.05.25.);
Antons Čehovs "Platonovs" Pirejas pilsētas teātrī (2024.02.21.);
Antons Čehovs "Tēvocis Vaņa" Šanhajas Dramatiskās mākslas centrā (2025.05.05.);
Migels de Servantess "Dons Kihots" Jaunajā Rīgas teātrī (2026.02.03.)

Atsauces

1 2 3 4 5 6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 390.—391. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
1 2 «Bijušais Jaunatnes teātra galvenais režisors Ādolfs Šapiro». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
↑ «Обращение инициативной группы по проведению Конгресса интеллигенции «Против войны, против самоизоляции России, против реставрации тоталитаризма» и письмо деятелей культуры в поддержку позиции Владимира Путина по Украине и Крыму». novayagazeta.ru.
↑ Vai gaidas piepildījušās? Režisora Šapiro atgriešanās Latvijā jaunā kontekstā un kapacitātē lsm.lv 2026. gada 5. februārī
↑ Latvijas krievi
↑ «Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts režisoram Šapiro un advokātam Zemrībo». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

Ārējās saites

Шапиро Адольф Яковлевич. Режиссёр zamos.ru
Ādolfs Šapiro filmas.lv

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1 2 3 4 5 6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 390.—391. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

[tvnet-2] 1 2 «Bijušais Jaunatnes teātra galvenais režisors Ādolfs Šapiro». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

[3] «Обращение инициативной группы по проведению Конгресса интеллигенции «Против войны, против самоизоляции России, против реставрации тоталитаризма» и письмо деятелей культуры в поддержку позиции Владимира Путина по Украине и Крыму». novayagazeta.ru.

[4] Vai gaidas piepildījušās? Režisora Šapiro atgriešanās Latvijā jaunā kontekstā un kapacitātē lsm.lv 2026. gada 5. februārī

[5] Latvijas krievi

[6] «Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts režisoram Šapiro un advokātam Zemrībo». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]