Ādolfs Ermsons

Vikipēdijas lapa
Ādolfs Ermsons
Rīgas lielvecākais
Amatā
1940. g. 12. septembris — 1940. g. 29. novembris
Priekštecis Jānis Pupurs
Pēctecis Arnolds Deglavs

Dzimšanas dati 1900. gada 11. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati 1978. gada 13. jūnijā (77 gadu vecumā)

Jēkabs Ādolfs Ermsons (dzimis 1900. gada 11. oktobrī, miris 1978. gada 13. jūnijā) bija Rīgas lielvecākais 1940. gadā pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas.[1][2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gadā Liepājā, 1918. gadā pabeidzis Jekaterinoslavas (Dņipro) reālskolu, atgriezies Latvijā pēc tam, kad Ukrainas teritoriju ieņēma Vācijas Impērijas armija.

Pēc Latvijas brīvības cīņām strādājis dažādos Liepājas uzņēmumos, bijis kreiso arodbiedrību, slimokasu, kooperatīvu un citu biedrību loceklis. 1927. gadā arodbiedrību delegācijas sastāvā kopā ar Linardu Laicenu viesojās Oktobra revolūcijas svinībās Maskavā.[3] 1928. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur strādāja par grāmatvedi Latvijas Skolotāju kooperatīvā, Rīgas strādnieku krājaizdevu sabiedrībā, PSRS tirdzniecības uzņēmumos un par pārdošanas daļas vadītāju akciju sabiedrībā "Degviela".[4]

1940. gadā pēc Latvijas okupācijas 5. jūlijā Ermsonu iecēla Rīgas vecākā (lielvecākā vietnieka) un finanšu pārvaldes priekšnieka amatā.[5][6] Pēc Jāņa Pupura atkāpšanās Ermsons kļuva par lielvecāko no 12. septembra.[7] 27. novembrī tika apstiprinātas pilsētu pagaidu izpildkomitejas un pēc divām dienām pilsētas valde nolika savas pilnvaras.[8]

Pēc lielvecākā amata ieņemšanas līdz 1941. gadam un no 1945. gada februāra līdz septembrim bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas sekretārs.[9][10][11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ieskats pašvaldības vēsturē | Rīgas pilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2020-08-29.
  2. «Pilsētas galvas». Riga.lv. Rīgas pašvaldības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 30. martā.
  3. «Aģitatoru atceroties (Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.), Nr.135)». periodika.lv. 1983. gada 15. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  4. «Galvaspilsētai jauns vecākais (Brīvā Zeme, Nr.149)». periodika.lv. 1940. gada 5. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  5. «GP Rīgai jauns lielvecākais». Brīvā Daugava (Jēkabpils). 1940. gada 12. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 29. augustā.
  6. «Tautas Komisāru Padomes sēde (Darbs, Nr. 32)». periodika.lv. 1940. gada 11. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  7. «Jauns Rīgas Iielvecākais (Brīvais Zemnieks, Nr.28 (11.09.1940))». periodika.lv. 1940. gada 11. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  8. Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga. 2000. 200.–203. lpp. ISBN 9984-9116-3-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-21. Skatīts: 2020-08-29.
  9. «Rīgas pilsētas pagaidu izpildu komitejas SAISTOŠIE NOTEIKUMI PAR TIRGOŠANĀS LAIKU RĪGĀ (LPSR AP Prezidija ziņotājs, Nr.26)». periodika.lv. 1941. gada 1. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  10. «Chronika (Cīņa, Nr. 29)». periodika.lv. 1945. gada 4. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.
  11. «Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS par pārgrozījumiem Rīgas pilsētas izpildu komitejas sastāvā (LPSP AP Prezidija ziņotājs, Nr.186)». periodika.lv. 1945. gada 9. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-08-29.