Āfrikas zeltainais kaķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Āfrikas zeltainais kaķis
Caracal aurata (Temminck, 1827)
Āfrikas zeltainais kaķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ApakšdzimtaKaķu apakšdzimta (Felinae)
ĢintsKarakali (Caracal)
SugaĀfrikas zeltainais kaķis (Caracal aurata)
Sinonīmi
  • Profelis aurata
Izplatība
Distribution P. aurata.svg
  Āfrikas zeltainā kaķa izplatības areāls
  Ieklejojuši īpatņu fiksācijas vietas
Āfrikas zeltainais kaķis Vikikrātuvē

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga. Līdz ar mežu izciršanu tā izdzīvošana ir apdraudēta, kā arī Āfrikas zeltaino kaķi apdraud mednieki. Tā gaļu izmanto ēšanai, bet kažokādas tiek pārdotas kā greznuma priekšmets.[1]

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tā tuvākie radinieki ir karakali, kuri kopā ar zeltainajiem kaķiem veido karakalu ģinti (Caracal), un servali.[2] Āfrikas zeltainajam kaķim ir divas pasugas.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas zeltainais kaķis sastopams salīdzinoši ierobežotā areālā no Senegālas rietumos līdz Kenijai austrumos, ziemeļu virzienā izplatības areālam sasniedzot Centrālāfriku, bet dienvidu virzienā Angolas ziemeļus.[4] Galvenokārt uztruras biezos, mitros mežos ar blīvi augošu pamežu, upju tuvumā. Sastopams arī mākoņmežos, bambusu mežos un augstkalnu mitrajos mežos, līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.[4] Āfrikas zeltainais kaķis izvairās no apdzīvotām vietām un vietām, kurās notiek intensīvas medības.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kažoka matojums var būt dažādos brūnos toņos

Āfrikas zeltainais kaķis ir spēcīgi veidots, vidēja auguma plēsējs ar masīvām un garām kājām, platām pēdām un relatīvi īsu asti. Tam ir apaļa, proporcionāli maza galva, salīdzinot ar ķermeņa lielumu, un mazas, noapaļotas ausis. Āfrikas zeltainais kaķis ir apmēram divas reizes lielāks kā mājas kaķis. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Ķermeņa garums ir 61—101 cm, astes garums 16—46 cm, augstums skaustā 38—55 cm, svars 5,5—16 kg.[4][5]

Tā kažoks var būt dažādos brūnos toņos, sākot ar kastaņbrūnu, zeltaini brūnu un pelēkbrūnu un beidzot ar tumši brūnu. Kopumā izšķir divas krāsu toņu morfas: sarkano un pelēko.[6] Retos gadījumos ir melni īpatņi.[7] Daži īpatņi ir ar ļoti daudziem plankumiem, kuri dažādiem īpatņiem var būt dažādos toņos, sākot ar gaiši rudibrūnu un beidzot ar melnu krāsu. Ir īpatņi, kuriem plankumi ir tikai uz vēdera un kāju iekšpusēm. Kopumā zeltainā kaķa pavēdere, matojums ap acīm, uz vaigiem, zoda un pakakles ir gaišāks kā pārējais kažoks, reizēm tas ir ļoti gaišs, gandrīz balts. Aste virzienā uz galu kļūst tumšāka. Tā var būt ar dažām šķērsjoslām, ar ļoti daudzām šķērsjoslā vai vispār bez šķērsjoslām, ar tikai melnu astes galu. Arī acis var būt dažādās krāsās, sākot ar pelēkzilām un beidzot ar brūnām.[8]

Rietumdaļā dzīvojošie zeltainie kaķi ir plankumaināki nekā austrumdaļā dzīvojošie. Neskatoties uz ļoti lielo toņu un detaļu dažādību, zeltainā kaķa kažokāda ir atpazīstama pēc matojuma virpuļa plecu priekšā, šajā vietā matojums maina augšanas virzienu. Matojums uz kakla un galvas aug virzienā uz priekšu.[3][4] Kopumā zeltainais kaķis ir ļoti līdzīgs karakalam, tikai tā ausis ir īsākas un bez ausu pušķiem, tā aste ir garāka, bet seja īsāka un noapaļotāka.[9]

Šādi zeltaino kaķi jeb "zelta kaķi" aprakstīja britu dabaspētnieks Džeralds Darels: "Spalva viņam bija īsa, gluda, sulīgā dzeltenbrūnā krāsā — kā meža bišu medus. Smailās austiņas cieši piegula galvai, uzrautā virslūpa atklāja divas lielisku pienbaltu zobu rindas un sārtas smaganas. Tomēr vispievilcīgākās man likās dzīvnieka acis: lielas, zeltainajā ģīmītī izvietotas mazliet iešķībi, tās lūkojās manī ar tādu saltu niknumu, ka es klusībā pateicos medniekam, kas bija sasaistījis dzīvniekam kājas. Kaķa acis bija zaļas, tās atgādināja ledū iesalušas lapas un zvīļoja saulēvizla."[10]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas zeltainais kaķis ir vienpatis, un katram īpatnim ir sava teritorija, kas tiek iezīmēta ar fekālijām un smaržvielām.[8] Tas ir aktīvs krēslas stundās un naktī, lai gan reizēm novērots medījam arī dienas laikā.[4][8] Vietējo iedzīvotāju folklorā tam ir drosmīga mednieka reputācija. Nelielais plēsējs, lai arī spēj rāpties kokos, galvenokārt medī uz zemes. Tas barojas ar koku hiraksiem, grauzējiem, putniem, nelieliem mērkaķiem, dukeriem, milzu mežacūku sivēniem un maza auguma antilopēm. Reizēm uzbrūk mājputniem un mājlopiem (kazām un aitām).[4][6][8]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināšanas par Āfrikas zeltainā kaķa reprodukciju balstās uz dzīvnieku novērojumiem nebrīvē. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 11 mēnešu vecumā, tēviņi 18 mēnešos. Grūsnības periods ilgst apmēram 75 dienas. Labi nomaskētā vietā, dobā koka stumbrā vai citā līdzīgā vietā māte ierīko mazuļu migu. Piedzimst viens vai divi nevarīgi, akli kaķēni. Tie sver 180—235 g. Acis atveras apmēram pēc nedēļas. Māte tos zīdī ar pienu 6—8 nedēļas. Kaķēni aug ātri, salīdzinot ar citiem maza auguma plēsējiem. Tie staigā apkārt jau 13 dienu vecumā un ēd gaļu 40 dienu vecumā. Nebrīvē Āfrikas zeltainais kaķis dzīvo līdz 12 gadu vecumam, mūža garums savvaļā nav zināms.[4][8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas zeltainajam kaķim ir 2 pasugas:[3]

  • Caracal aurata aurata — sastopams izplatības areāla austrumos un centrālajā daļā;
  • Caracal aurata celidogaster — sastopams izplatības areāla rietumos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Caracal aurata
  2. Johnson, W. E.; Eizirik, E.; Pecon-Slattery, J.; Murphy, W.J.; Antunes, A.; Teeling, E.; O'Brien, S.J. (2006). "The Late Miocene Radiation of Modern Felidae: A Genetic Assessment". Science. 311 (5757): 73–7. doi:10.1126/science.1122277. PMID 16400146.
  3. 3,0 3,1 3,2 Wildcatfamily: African Golden Cat (Caracal aurata)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). "Asian golden cat". Wild Cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 246–251. ISBN 0-226-77999-8.
  5. Burnie, D, and Wilson, D. E. (Eds.) (2005). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK Adult, ISBN 0789477645
  6. 6,0 6,1 Guggisberg, C. A. W. (1975). Wild Cats of the world. Taplinger Pub. Co., New York.
  7. African Golden Cat: Camera Traps Capture Stunning Photos of Africa’s Least-Known Felid
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 ARKive: African golden cat (Caracal aurata)
  9. Macdonald, D. W. (2009). D. W. Macdonald, ed. The Princeton encyclopedia of mammals. Princeton, N. J.: Princeton University Press. p. 655. ISBN 978-0-691-14069-8.
  10. Bafutas pēddziņi. Džeralds Darels. "Liesma", 1977. lpp. 137.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]