Ārstniecības pienene

Ārstniecības pienene Taraxacum officinale (Linnaeus)
Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Pienenes (Taraxacum)
Suga	Ārstniecības pienene (T. officinale)
Ārstniecības pienene Vikikrātuvē

Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale). Auga latīniskais nosaukums ir cēlies no arābu valodas vārda, kura nozīme ir “rūgts augs”.

Augs bagāts rūgtvielām. Aptuveni 30 cm garš kails kāts. Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar mazzarainu, 20 - 60 cm garu gaļīgu vārpstveida sakni. Visās auga daļās ir piensula. Lapas rozetē izvietotas, zobainas, pie pamata sašaurinātas, pēc ārējā izskata un lieluma ļoti variē. Ziedneši dobi, 5 - 30 cm augsti. Ziedi dzelteni, divdzimumu, ar mēlveida vainagu, sakopoti kurvīšos. Zied no maija līdz jūlijam un dažreiz pat līdz oktobrim. Kad ziedēšanas laiks beidzies, ziedi “pārvēršas” lielos apaļos viegli pelēkos pūku kamolos, kas vējā var aizlidot — tā notiek pieneņu vairošanās. Katrai vieglajai sēkliņai ir lidpūka, ar kuras palīdzību tā var aizlidot pat 10 km tālu. Bieži aug cilvēku mājvietu tuvumā. Pienene aug mērenajā joslā barības vielām bagātās augsnēs. Jo vairāk trūdvielu un mitruma, jo leknākas pienenes lapas un zieds.

Viduslaiku kristietības ikonogrāfijā pienene simbolizē kristīgo mācību un tās izplatīšanos — gluži kā pienenes spārnotās sēklas lido lielos tālumos, tā kristīgā mācība viduslaikos izplatījās tālu pasaulē. Arī šis augs bieži ir saistīts ar Mariju, Kristu un Veroniku.^{[nepieciešama atsauce]}

Lietošana

Pienenes ir bagātas ar nektāru un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus — lai atbrīvotos no spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas vēl augošus augus kādu laiku vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku.

Kosmētiskiem mērķiem lieto pienaino, ziedkātā esošo sulu — tā dziedina furunkulus, karbunkulus, kašķi, ēdi, kārpas, kā arī citas ādas saslimšanas. Pret vasaras raibumiem lieto šādu losjonu: vienu pilnu sauju pieneņu ziedu aplej ar vārošu ūdeni tik daudz, lai ziedi būtu pilnībā apņemti. Ļauj atdzist, tad nokāš un regulāri viegli mitrina ādu ar šo šķidrumu. To var izmantot arī matu skalošanai: tas patiks gaišiem matiem. Pienene stiprina viegli lūstošus, sausus, kā arī taukainus matus. Tā palīdz atbrīvoties no blaugznām. Jābūt piesardzīgam un vispirms jāpārbauda ādas reakcija, nedrīkst lietot šos preparātus pārlieku daudz un spēcīgus izvilkumus — tas var izraisīt ādas iekaisumus vai citas nepatīkamas kairinošas sajūtas.

Rudenī ievāktas pieneņu saknes sakaltē, nedaudz apgrauzdē un kā kafijas aizstājēju lieto vai nu kopā ar cigoriņiem vai vienas pašas. Islandē šīs saknes sacep un lieto uzturā.

Ziedus izmanto kā krāsvielu sviesta vai omletes iekrāsošanai skaistā dzeltenā krāsā. No tiem mēdz gatavot sīrupu.

11. gadsimtā arābu ārsti pieneni izmantoja dziedināšanā. Pieneņu ekstraktu lieto aknu, žultspūšļa, nieru un locītavu saslimšanu ārstēšanā. Pienenes ir to zāļu sastāvā, kuras izmanto, lai dziedinātu no dzeltenās kaites. Pienenēm piemīt urīndzenošas īpašības

Eiropas teritorijā tā izmantota Samheina naktī (seni ķeltu svētki, atzīmējot ražas novākšanas beigas), gaišredzības veicināšanai, buršanas un vārdošanas spēka vairošanai.^{[nepieciešama atsauce]}