Ārstniecības verbēna
| Ārstniecības verbēna Verbena officinalis (Linnejs) | |
|---|---|
 | |
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Verbēnu dzimta (Verbenaceae) |
| Ģints | Verbēnas (Verbena) |
| Suga | Ārstniecības verbēna (Verbena officinalis) |
 Ārstniecības verbēna Vikikrātuvē | |
Ārstniecības verbēna (Verbena officinalis) ir verbēnu suga, kura ir izcēlusies Vidusjūras reģionā, taču kā nezāle plaši ieviesusies Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un daudzviet dienvidu puslodē. Latvijā sastopama kā ļoti rets adventīvs augs, kas aug nezālienēs. Pamatareālā Vidusjūras reģionā aug sausās, trūcīgās augsnēs pļavās, ganībās un ceļmalās.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārstniecības verbēna ir viengadīgs, 20—80 cm garš lakstaugs ar stāvu, stingru, šķautņainu stublāju, kas pie pamata ir koksnains, bagātīgi zaro. Stublājs klāts ar skrajiem matiņiem. Lapas uz stublāja pretējas, 4—7 cm garas un 2—3,5 cm platas, daivainas vai šķeltas neregulārās plūksnās, kur vidējā plūksna vislielākā, bet sānu plūksnas nereti sīkas, lineāras. Lapas mala nevienādzobaina, gals smails vai strups. Nereti lapai ir īss kāts. Stublāja augšējās lapas gandrīz veselas, sēdošas. Ziedi garā (līdz 30 cm), izstieptā, vārpveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Kauss piltuvveidīgs, klāts ar matiņiem. Vainags gaiši zils vai gaiši violets, stobrveidīgs. Auglis — četru riekstiņu skaldauglis; katrs riekstiņš galā ar āķveida smaili. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 «ārstniecības verbēna - Verbena officinalis L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-12-06.