Čīles spāņu valoda
| Čīles spāņu valoda español chileno | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Čīle | |
| Pratēju skaits: | 19–20 miljoni | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu valodas Romāņu valodas Rietumitāliešu valodas Gallu-ibēriešu valodas Ibēriešu-romāņu valodas Rietumibēriešu valodas Spāņu valoda Čīles spāņu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu raksts (spāņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | ||
| Regulators: | Spāņu valodas Akadēmiju asociācija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | — | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Čīles spāņu valoda (spāņu: español chileno) ir spāņu valodas reģionālo paveidu kopums, ko lieto galvenokārt Čīlē. Tā ir valsts dominējošā valoda un dzimtā valoda lielākajai daļai Čīles iedzīvotāju. Čīles spāņu valoda pieder pie Amerikas spāņu valodas dialektu grupas un tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajiem spāņu valodas reģionālajiem paveidiem, jo tai raksturīgas īpatnības izrunā, intonācijā, gramatikā, leksikā un sarunvalodā. Santjago runa lielā mērā kalpo par valsts mēroga valodas normu. Čīles spāņu valoda ir izplatīta visā Čīles teritorijā — no valsts ziemeļu tuksnešainajiem apgabaliem līdz Patagonijai un Ugunszemei —, kā arī Čīles emigrantu kopienās citās pasaules valstīs. Tā ir galvenais saziņas līdzeklis valsts pārvaldē, izglītībā, plašsaziņas līdzekļos, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Čīles spāņu valodā runā aptuveni 19–20 miljoni cilvēku, lai gan precīzs runātāju skaits ir atkarīgs no tā, vai tiek ieskaitīti tikai dzimtās valodas runātāji vai arī otrās valodas lietotāji.
Čīles spāņu valodas attīstību ietekmējušas Andalūzijas un Kanāriju salu spāņu valodas iezīmes, pamatiedzīvotāju valodas, īpaši mapuču valoda, kā arī vēlākie citu imigrantu valodu aizguvumi. Spāņu valodas dialektu sistēmā tā izceļas ar ātru runas plūdumu, līdzskaņu vājināšanos vai zudumu noteiktās pozīcijās, savdabīgām vietniekvārdu un darbības vārdu formām, bagātīgu vietējo leksiku un idiomātiskiem izteicieniem. Lai gan rakstu valodā tiek ievērotas Spānijas Karaliskās akadēmijas noteiktās spāņu valodas normas, sarunvalodā plaši sastopamas Čīlei raksturīgās fonētiskās, leksiskās un gramatiskās īpatnības.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čīles spāņu valoda.
| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
