Čenstohova

Čenstohova
Čenstohova;
	pilsēta
Częstochowa
	Čenstohova
; Karogs	; Ģerbonis
	Čenstohova
	Koordinātas: 50°48′59″N 19°05′44″E / 50.81639°N 19.09556°EKoordinātas: 50°48′59″N 19°05′44″E / 50.81639°N 19.09556°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Silēzijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1356
Platība
• Kopējā	160 km2
Augstums	265 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	223 322
• blīvums	1 500,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.czestochowa.pl
	Čenstohova Vikikrātuvē

Čenstohova (poļu: Częstochowa) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē pie Vartas upes. Tradicionāli tiek uzskatīta par Mazpolijas, nevis Silēzijas daļu. Polijas galvenā katoļu svētvieta. Pilsētā atrodas paulīniešu Jasnaguras klosteris (Jasna Góra) ar Čenstohovas Melnās Madonnas svētbildi (Czarna Madonna, arī Matka Boska Częstochowska), kura, pēc leģendas, nosargāja pilsētu no zviedriem 1655. gadā. Čenstohova ir Rēzeknes sadraudzības pilsēta.

Rakstos pirmoreiz minēta 1220. gadā. 1382. gadā tika nodibināts Jasnaguras klosteris un divus gadus vēlāk klosteris ieguva Dievmātes svētbildi. Otrajā Polijas dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļuva Prūsijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1807. gadā Čenstohovu iekļāva Varšavas hercogistē, bet no 1815. gada tā bija Kongresa Polijas (Krievijas) sastāvā. No 1870. gada līdz 20. gadsimta pirmajam ceturksnim pilsētas apkārtnē tika iegūta dzelzs rūda. 1896. gadā šeit tika nodibināta liela metalurģiskā rūpnīca (Huta Częstochowa). 1918. gadā Čenstohova iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika ierīkots ebreju geto. Sociālistiskās Polijas laikā metalurģiskā rūpnīca tika paplašināta.

Čenstohova ir vijolnieka Broņislava Hubermana (Bronisław Huberman, 1882—1947) dzimtā pilsēta.