Ēģiptes arābu iekarošana
| Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Arābu iekarojumi | |||||||||
 | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
| Rašidūnu kalifāts | Bizantijas Impērija | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
| Amrs ibn al Āss |
Kīrs no Aleksandrijas Teodors | ||||||||
Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā bija Rašidūnu kalifāta militāra kampaņa pret Bizantijas Impēriju, kas norisinājās no 639. līdz 642. gadam. Iekarošanu vadīja arābu karavadonis Amrs ibn al Āss, un tās rezultātā Ēģipte nonāca kalifāta kontrolē.
Ēģiptes zaudēšana bija nozīmīgs trieciens Bizantijas Impērijai, jo province bija viens no tās svarīgākajiem ekonomiskajiem un lauksaimniecības reģioniem. Iekarošana vienlaikus aizsāka ilgstošu Ēģiptes arabizācijas un islamizācijas procesu.
Priekšvēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirms arābu iebrukuma Ēģipte bija Bizantijas Impērijas province. Reģiona iedzīvotāju vairākumu veidoja kristieši, un nozīmīga sabiedrības daļa piederēja vietējai koptu kristīgajai tradīcijai.
Bizantijas pozīcijas reģionā bija novājinājuši ilgstošie kari ar Sasanīdu impēriju. Persieši 7. gadsimta sākumā uz laiku bija ieņēmuši Ēģipti, bet Bizantija vēlāk atjaunoja kontroli pār provinci.
Iekarošana
[labot | labot pirmkodu]Rašidūnu karaspēks Amra ibn al Āsa vadībā 639. gadā no Palestīnas iebruka Ēģiptē. Pēc vairāku nocietinājumu ieņemšanas musulmaņu spēki sasniedza Babilonas cietoksni pie Nīlas.
Pēc ilgstoša aplenkuma cietoksnis nonāca musulmaņu kontrolē. Amra spēki pēc tam virzījās uz Aleksandriju, kas bija Bizantijas galvenais administratīvais un militārais centrs Ēģiptē.
Aleksandrijas krišana 642. gadā faktiski izbeidza Bizantijas varu lielākajā daļā Ēģiptes. Bizantieši vēlāk uz īsu laiku atguva pilsētu, taču musulmaņu karaspēks atkārtoti nostiprināja kontroli pār to.
Sekas
[labot | labot pirmkodu]Pēc iekarošanas par jauno administratīvo centru kļuva Fustāta, kuru musulmaņi izveidoja netālu no Babilonas cietokšņa. Tā vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Ēģiptes pilsētām un mūsdienu Kairas vēsturiskās attīstības kodolu.
Sākotnēji lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju saglabāja kristietību un turpināja lietot koptu valodu. Pāreja uz islāmu un arābu valodu notika pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā.
Arābu iekarošana izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo Ēģiptes atrašanos Austrumromas politiskajā telpā un iekļāva valsti plašajā islāma pasaules ekonomiskajā un kultūras sistēmā.