Ģimene kopīgas maltītes laikā. Cilvēkiem ēšana ir ne tikai fizioloģiska nepieciešamība, bet arī sociāla un kultūras darbība
Ēšana ir pārtikas uzņemšana organismā un daļa no plašākas barošanās uzvedības. Cilvēkiem un daudziem citiem dzīvniekiem tā parasti ietver ēdiena ievietošanu mutē, košļāšanu un norīšanu. Ēšanas galvenā bioloģiskā funkcija ir nodrošināt organismu ar enerģiju un nepieciešamajām uzturvielām. Ēšanas process ir cieši saistīts ar gremošanu, tomēr abi jēdzieni nav sinonīmi, jo gremošana ietver pārtikas mehānisku un ķīmisku pārstrādi pēc tās uzņemšanas organismā. Ēšanu regulē izsalkums, ēstgriba un sāta sajūta. Šajā regulācijā piedalās nervu sistēma, gremošanas trakts, hormoni un organisma enerģētiskais stāvoklis. Cilvēka ēšanas uzvedību būtiski ietekmē arī garša, smarža, atlīdzības sistēma, emocijas, ieradumi un sociālā vide. Tādēļ pārtika ne vienmēr tiek uzņemta tikai fizioloģiska izsalkuma dēļ — ēšanu var rosināt arī patīkama ēdiena pieejamība, emocionālais stāvoklis, dienas režīms vai sociālā situācija.
Cilvēkiem ēšana ir arī nozīmīga sociāla un kultūras darbība. Dažādās kultūrās atšķiras ēdienreižu skaits un laiks, ēdienu izvēle, to pagatavošanas un ēšanas veids, kā arī ar maltītēm saistītās uzvedības normas un tradīcijas. Ēšanas paradumi sāk veidoties jau agrā bērnībā, bet dzīves laikā var mainīties veselības, sociālās vides, ekonomisko apstākļu un personiskās pieredzes ietekmē. Ēšanas uzvedības traucējumi var būt saistīti gan ar fizioloģiskiem, gan psiholoģiskiem faktoriem un atsevišķos gadījumos var izpausties kā ēšanas traucējumi.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēšana.
