Ērdmans Tolgsdorfs

Vikipēdijas lapa
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614)

Ērdmans Tolgsdorfs (vācu: Erdmann Tolgsdorf, ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585. gadā latviskoja jezuītu priestera Pētera Kanīzija "Katoļu katehismu" (latīņu: Parvus catechismus catholicorum, 1558), kas ir senākā līdz mūsdienām saglabājusies grāmata latviešu valodā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1550. gadu Prūsijā prūsiski runājošā ģimenē. Darbojās kā Gūtštates kanoniķis Austrumprūsijas Varmijas bīskapijā, iestājās jezuītu biedrībā. Pēc Cēsu bīskapijas nodibināšanas 1583. gadā Cēsu doma prāvests Oto Šenkings viņu uzaicināja uz Livoniju, lai še stātos pretim reformācijas izplatīšanai un nostiprinātu katolicismu. Vispirms Tolgsdorfs bija priesteris Valmieras draudzē, tad Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas priekšnieks. Runādams bērnībā latviešu valodai radniecīgu valodu, viņš ātri iemācījās latviski un sarakstīja latviešu dievkalpošanai un garīgas dzīves kopšanai nepieciešamās grāmatas. Viņš bijis starp latviešiem ļoti ieredzēts. Šenkings viņu nosaucis par Livonijas tēvu un apustuli.[1] 1585. gadā Viļņā iespieda viņa latviski tulkoto 70 lappušu tekstu ar nosaukumu Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).[2] Vēlāk izdeva arī pirmo latviešu valodas vārdnīcu (Nomenclator) un dziesmu grāmatu (Hymni et antiphonae ...). No 1604. gada Tolgsdorfs dzīvoja Cēsīs, kur bija bīskapa O. Šenkinga galvenais palīgs rekatolizācijas darbā.

Miris 1620. gada 4. oktobrī Cēsīs,[3] apglabāts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. KATOĻU KATĶISMS Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. no Teodors Zeiferts . Latviešu rakstniecības vēsture
  2. Roberts Feldmanis. «Poļu laiki Vidzemē» (latviski), 1992. gada 26. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. Marts. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
  3. «Cēsu Centrālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.