Ērgļi (Ērgļu pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Ērgļi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ērgļi | |
---|---|
Lielciems | |
Madonas novada Ērgļu apvienības pārvaldes ēka Rīgas ielā | |
Koordinātas: 56°53′51″N 25°38′15″E / 56.89750°N 25.63750°EKoordinātas: 56°53′51″N 25°38′15″E / 56.89750°N 25.63750°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Madonas novads |
Pagasts | Ērgļu pagasts |
Pirmoreiz minēti | 1382. gadā |
Pilsētciemats no | 1950. gadā |
Ciems no | 1990. gadā |
Platība | |
• Kopējā | 3,5 km2 |
Augstums | 170 m |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 1 656 |
• blīvums | 554/km² |
Pasta indekss | LV-4840 Ērgļi |
Ērgļi Vikikrātuvē |
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs. 2007. gadā Ērgļos dzīvoja 2168 iedzīvotāji, no kuriem ap 90% latvieši. Caur Ērgļiem tek Ogres upe, uz kuras uzbūvēta Ērgļu HES. Ērgļu ciema platība ir 350 ha.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ērgļu nosaukums cēlies no Ērgļu viduslaiku pils (Erlaa) vārda. Iespējams, ka Ērgļu nosaukums ir cēlies no vācu valodas vārda Erle - "alkšņi".[nepieciešama atsauce] Pirmo reizi šis nosaukums minēts 1334. gadā, kad par Ērgļu pils īpašniekiem kļuva Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms Livonijas krusta kariem Ērgļu pils piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada, netālu no robežas ar Kokneses valsti. Ogres upes labajā krastā Ērgļos bijusi viena no galvenajām letgaļu pilīm. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu. Sākumā Negestes pilsnovads (latīņu: castrum Negeste) tika ordenim,[3] bet 1213. gadā piešķirts bīskapam un līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam kā Bērzaunes pilsnovada daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā.
Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts fon Tīzenhauzens 1355. gadā Ērgļos reizē ar koka pili uzbūvēja katoļu baznīcu. Pēc uzvarētā Livonijas kara (1558—1583) Polijas-Lietuvas valdnieks Ērgļu pili piešķīra Kokneses stārastam Albertam Dembinskim. Tīzenhauzenu dzimta Ērgļu pili atguva 1598. gadā.
Poļu—zviedru kara laikā (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, tāpēc zviedru karalis 1630. gadā viņiem īpašumā piešķīra Ērgļus, Jumurdu un Sausnēju. Lielā Ziemeļu kara (1700—1721) rezultātā Vidzeme nokļuva Krievijas Impērijas pakļautībā. 1722. gadā Tīzenhauzeni savu pilsmuižu ieķīlāja landrātam Frīdriham fon Bergam, kas to nopirka 1734. gadā. 1731. gadā mācītājmuižas ratnīcā atvēra skolu, 1736. gadā ēku pārbūvēja skolas vajadzībām. 1782. gadā par Ērgļu pilsmuižas īpašniekiem kļuva Tranzē dzimtas piederīgie, pēdējais tās īpašnieks bija Eduards Rūdolfs fon Tranzē, kuram Ērgļu muižu atsavināja pēc 1920. gada agrārās reformas. 1816. gadā nodibināja Ērgļu draudzes skolu, Ērgļu apkārtnē darbojās arī Katrīnas muižas pagastskola. 1826. gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā Ērgļu pagasta robežas, kurās ietilpa Ērgļu pilsmuižas, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti. Pēc tam, kad daļa latviešu zemnieku 19. gadsimta vidū pārgāja pareizticībā, 1871. gadā nodibināja Ērgļu pareizticīgo draudzes skolu. 1905. gada revolūcijas laikā Ērgļos notika demonstrācija, tika nodedzināta Ērgļu pilsmuiža un Katrīnas muiža.[4] 1933. gadā Ērgļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1935. gadā ciemā bija reģistrēts 331 iedzīvotājs un 45 mājas. Trīsdesmitajos gados, kad izbūvēja vairākus nozīmīgus ceļus un Rīgas-Ērgļu dzelzceļu, Ērgļos pieauga saimnieciskā aktivitāte. Ērgļos darbojās divas ūdens dzirnavas, seši pārtikas veikali. Ērgļos bija ārsts, zobārsts un Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 19.—24. augusta kaujās Ērgļus pilnībā nopostīja. Pēc kara no 1949. gada līdz 1959. gadam Ērgļi bija Ērgļu rajona centrs. No 1950. gada strādnieku ciemats (pilsētciemats). Administratīvā centra statuss deva resursus attīstībai un izaugsmei - uzcēla administratīvo ēku, kultūras namu, daudzdzīvokļu ēkas, skolas un atvēra Ērgļu slimnīcu. 1959. gadā Ērgļu rajonu iekļāva Madonas rajonā. Ērgļos darbojās Ērgļu pienotava, kokzāģētava un sadzīves pakalpojumu kombināts.
No 2006. gada 5. septembra Ērgļi ir Ērgļu novada centrs, novadā apvienoti trīs pagasti - Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.
Kauja pie Ērgļiem (1944)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1944. gadā 19. augustā Sarkanās armijas 3. triecienarmija, palīdzot 5. tanku korpusam, pārrāva Vērmahta aizsardzības pozīcijas. Uzbrukumā piedalījās tanku vienības, kuras forsēja Ogres upi un ieņēma Ērgļus, kur dzelzceļa stacijā sagrāba vairākus dzelzceļa sastāvus. Tomēr uzbrukuma laikā kājnieku daļas stipri atpalika no tankiem, bet kaimiņos esošās armijas daļas bija aizņemtas ar vācu karaspēka pretuzbrukumu atvairīšanu. Tas palīdzēja vācu armijai pārgrupēt spēkus, doties pretuzbrukumā un atspiest padomju karaspēku no Ērgļiem, iesaistot uzbrukumā papildspēkus un aviāciju. 1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un turpināja uzbrukumu Rīgas virzienā.[5] 1944. gada 14. septembrī Sarkanā armija sāka tā saucamo Rīgas atbrīvošanas operāciju. Padomju pusē cīnījās 130. latviešu strēlnieku korpuss,[6] bet vācu pusē 19. ieroču SS grenadieru divīzija, kas sastāvēja latviešu leģionāriem.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Satiksme un infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ērgļi bija slēgtās dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi galapunkts, ciemā atradās Ērgļu stacija.
Uz Ērgļiem ved vairāki reģionālie autoceļi:
- Rīga - Ērgļi (P4);
- Ērgļi - Drabeši (P31);
- Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs (P33);
- Pļaviņas - Ērgļi (P78);
- Koknese - Ērgļi (P79);
- Bērzaune - Vestiena - Ērgļi (P81).
Ērgļos ir novada dome, viesnīca, degvielas uzpildes stacijas, vidusskola, pasta nodaļa, slimnīca, baznīca, autoosta, parks, aptieka, pieminekļi, pilsdrupas, stadioni, estrāde.
Novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rūdolfs Blaumanis (1863 - 1908) latviešu prozaiķis un dramaturgs.
- Andrejs Jurjāns (1856 - 1922) latviešu folklorists un komponists.
- Pāvuls Jurjāns (1866 - 1948) latviešu komponists un pasniedzējs.
- Juris Jurjāns (mežradznieks) (1861 - 1940) latviešu mežradznieks un pedagogs.
- Andrejs Aivars (1909-1975) latviešu arhitekts.
- Guntis Skrastiņš (1954-2021) latviešu aktieris, dziedātājs
- Pēteris Liepiņš (1943—2022), latviešu aktieris un TV raidījumu vadītājs.
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojami objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Ērgļiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 6. decembrī.
- ↑ Ērgļu pagasta vēsture[novecojusi saite]
- ↑ Борьба за советскую Прибалтику в Великой Отечецтбенной войне 1941 - 1945 (2. sējums) Izdevniecība "Liesma", Rīga 1967.
- ↑ Латышцкие формирования советской армии на фронтах Великой Отечественной войны. В.И.Савченко
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ērgļi.
|