Ērihs Rēders

Ērihs Rēders Erich Raeder Personīgā informācija Dzimis 1876. gada 24. aprīlī Vandsbeka, Vācijas Impērija (tagad Hamburgas rajons, Vācija) Miris 1960. gada 6. novembrī (84 gadi) Ķīle, Šlēsviga-Holšteina, Vācija Tautība vācietis Paraksts

Militārais dienests Dienesta pakāpe lieladmirālis (Großadmiral) Dienesta laiks 1894-1943 Valsts Vācijas Impērija, Veimāras Republika, Trešais reihs Struktūra Impēriskā Kara flote (Kaiserliche Marine), Vācijas Kara flote (Reichsmarine un Kriegsmarine) Komandēja Vācijas Kara flote (Kriegsmarine) Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts Izglītība Ķīles Universitāte

Ērihs Johans Alberts Rēders (vācu: Erich Johann Albert Raeder; dzimis 1876. gada 24. aprīlī, miris 1960. gada 6. novembrī) bija vācu admirālis, Vācijas Kara flotes (Kriegsmarine) komandieris līdz 1943. gadam, kad viņu nomainīja Kārlis Dēnics. Pirmais lieladmirāļa titula īpašnieks kopš Alfreda fon Tirpica laikiem. Notiesāts uz mūža ieslodzījumu Nirnbergas prāvas laikā. 1955. gadā atbrīvots no apcietinājuma.

Dzīvesgājums

Dzimis 1876. gada 24. aprīlī Hamburgas pievārtē skolas direktora ģimenē. Veidoja strauju karjeru Vācijas Impērijas kara flotē, kļūdams par virsnieku ķeizara Vilhelma II privātās jahtas Hohenzollern apkalpē. 1912. gadā kļuva par admirāļa Franča fon Hipera štāba priekšnieku. Pirmā pasaules kara laikā piedalījās karadarbībā, tai skaitā Dogersēkļa kaujā un Jitlandes kaujā. Pēc kara bija iesaistīts Kapa pučā, tāpēc pēc puča apspiešanas tika nosūtīts darbā uz Flotes arhīviem. Tomēr vēlāk veiksmīgi atkal kāpa pa karjeras kāpnēm un 1922. gadā kļuva par kontradmirāli, 1925. gadā - viceadmirāli, bet 1928. gadā - par admirāli un Kara flotes virspavēlnieku.

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā bija pret plānoto iebrukumu Lielbritānijā. Pēc vairākām neveiksmēm karadarbībā 1943. gada maijā demisionēja, bet par Kara flotes komandieri tika iecelts zemūdens spēku komandieris Kārlis Dēnics. Kara beigās 1945. gadā E. Rēderu apcietināja Sarkanā armija un nosūtīja uz Maskavu. Tiesāts Nirnbergas prāvā, piespriesto mūža ieslodzījumu izcieta Špandavas cietumā Berlīnē. Viņa sieva, ar daudzu kara flotes veterānu atbalstu, organizēja vairākas kampaņas Rēdera atbrīvošanai. 1955. gadā veselības stāvokļa dēļ viņu atbrīvoja no ieslodzījuma.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ķīlē, kur arī miris 1960. gada 6. novembrī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ērihs Rēders.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)