Ēriks Dālbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ēriks Dālbergs
Erik Dahlberg
Ēriks Dālbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1625. gada 10. oktobrī
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1703. gada 16. janvārī (77 gadi)
Stokholma

Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jönsson Dahlberg, arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1696—1702) vadīja Rīgas citadeles un sešu bastionu (1695), Karaļa vārtu (1683), Kārļa vārtu (1685), Daugavgrīvas cietokšņa būvi (1674—1694) un plānoja Alūksnes cietokšņa pārbūvi, kas netika īstenota. Pēc viņa projektiem celtas krustveida luterāņu baznīcas Apekalnā, Ļaudonā, Vestienā (visas 1696. gadā) un Lazdonā (1699).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1625. gada 10. oktobrī Stokholmā necilā ģimenē kā Ēriks Jensons (Jönsson), agri kļuva bārenis. Trīsdesmitgadu kara laikā 1641. gadā beidza mācības rasēšanas skolā Hamburgā, pēc tam strādāja par rakstvedi zviedru okupētajā Pomerānijā, 1647. gadā kā zviedru armijas kara inženieris uzmērīja zviedru būvētos cietokšņus Pomerānijā, Meklenburgā, Brandenburgā un Vestfālijā. No 1650. līdz 1653. gadam papildināja savas rasēšanas prasmes pie vācu arhitekta Georga Andreasa Beklera (Böckler) Frankfurtē pie Mainas, vēlāk zīmēšanas skolās Itālijā (1655—1656).

Pēc Otrā Ziemeļu kara sākuma steigšus atgriezās dzimtenē un piedalījās karadarbībā pret Polijas-Lietuvas kopvalsts armiju. 1660. gadā tika paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Dahlbergh. 1687. gadā viņu iecēla par Jenšēpingas gubernatoru, paaugstināja par infantērijas ģenerālmajoru un piešķīra brīvkunga titulu, 1692. gadā viņš bija zviedru armijas artilērijas virspavēlnieks.[1]

No 1693. gada Dālbergs bija Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava padomnieks feldmaršala dienesta pakāpē un Brēmenes—Ferdenas ģenerālgubernators, no 1696. līdz 1702. gadam Rīgas un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. Dālberga vadībā Latvijā un Igaunijā modernizētas nozīmīgas pilsētas nocietinājumu sistēmas. Dālbergs zīmēja pilsētu, cietokšņu un atsevišķu būvju plānus un skatus; šie zīmējumi publicēti krājumā Suecia Antiqua et Hodierna (1665—1714). Kā Tērbatas Universitātes kanclers 1699. gadā lika to pārcelt uz Pērnavu.

Alūksnes cietokšņa pārbūves plāns (Ērika Dālberga nerealizēts projekts).

Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā vadīja Rīgas aizsardzību pret Saksijas karaspēka uzbrukumu un sasauca Vidzemes landtāgu, kas izjauca Patkula piekritēju plānu atjaunot Livonijas hercogistes autonomiju Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. 1702. gadā atvaļinājās un pārcēlās uz Stokholmu, kur miris 1703. gada 16. janvārī.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kongl. rådets, general-guvernörens, fältmarskalkens m.m. grefve Erik Dahlbergs egenhändigt författade dag-bok. Stockholm, Elméns och Granbergs tryckeri 1823. Stockholm. 1823.
  • Erik Dahlberghs dagbok (1625-1699). Upsala: Almqvist & Wiksell. 1912.
  • Karl X Gustafs begrafning i Stockholm den 4 nov. 1660. 11 blad litografier efter samtida kopparstick, tecknade af Erik Dahlberg med beskrifande text af Harald Yngve Larson. Stockholm. 1917.
  • Erik Dahlbergs bataljplaner till Karl XI:s och Karl XII:s historia: med förklarande text af B. Steckzén. Stockholm: Gen. stab. lit. anst. 1922.
  • Svecia antiquas tecknare: [Efter originalen i Kungl. biblioteket utg. av Nordiska museet]. Stockholm: [Fritzes hovbokh.]. 1947.
  • Erik Dahlberghs dagbok. Levande litteratur, 99-0208799-X. Stockholm: Natur o. Kultur. 1962.
  • Svecia antiqua et hodierna. Stockholm: Wahlström & Widström. 1963-1970, atkārtots izdevums 1983.
  • Teckningarna till Svecia antiqua et hodierna. Stockholm. 1963-1970.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4440-4441. sleja.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jakobs Johans Hastfers
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
1696-1702
Pēctecis:
Kārlis Gustavs Frēlihs