Ēriks Raisters

Vikipēdijas lapa

Ēriks Raisters (1913. gada 26. novembris — 1942. gada 25. maijs) bija Latvijas futbolists, kas Latvijas izlases labā nospēlēja 27 starptautiskās spēles starp 1934. un 1940. gadu.

Profesionālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raistera pirmais profesionālais klubs bija JKS Rīga, klubs pazīstams pēc jaunu spēlētāju uzaudzināšanas, kuri vienmēr aizgāja spēlēt par lielākām un stiprākām komandām. Raisters pievienojās komandai un jau pirmajā gadā klubs nopelnīja vietu atpakaļ Virslīgā. Raisters par JSK spēlēja vēl divus gadus un abos gados klubs finišēja 5. pozīcijā Virslīgā un pirms 1934. gada viņš pievienojās RFK,[1] kura labā viņš spēlēja līdz 1940. gadam. Raisteram spēlējot kluba labā izdevās trīs reizes triumfēt Latvijas līgā un divreiz Latvijas kausā futbolā (1937. un 1939. gadā).[2]

Pēc tam, kad Latvija nonāca Padomju Savienības pakļautībā un visi iepriekšējie klubi tika izslēgti, Raisters sāka spēlēt par Rīgas "Dinamo" 1940. gadā, nākamajā gadā viņš sāka spēlēt par Minskas "Dinamo". Raisters nomira 1942. gada 25. maijā.

Karjera izlasē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisteram debijas spēle izlases sastāvā notika 1934. gada 10. jūnijā draudzības spēlē pret Lietuvu Kauņā. Tomēr tā bija vienīgā viņa spēle izlases labā 1934. gadā, viņš regulāra sāka parādīties laukumā tikai nākamajā gadā. Viņa otrajā spēlē izlases labā (atkal pret Lietuvu) 1935. gada 30. maijā guva savos pirmos vārtus. Ar 27 nospēlētām spēlēm izlases labā Raisters bija 11. vietā pēc nospēlētajām spēlēm izlases labā pirmskara izlasē.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Futbolistu Jurģi sākušies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. septembrī.
  2. Miķelis Rubenis — Latvijas futbola vēsture

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]