Ērsela

Ērsele
Ērsele;
	Pilsēta un pašvaldība
Eersel
	Ērseles rātsnams
; Karogs	; Ģerbonis
	Koordinātas: 51°21′N 5°19′E / 51.350°N 5.317°EKoordinātas: 51°21′N 5°19′E / 51.350°N 5.317°E
Valsts	Nīderlande
Province	Ziemeļbrabante
Platība
• Kopējā	83,26 km2
• sauszeme	82,52 km2
Iedzīvotāji (2024. gada 1. janvārī)
• kopā	19 871
• blīvums	238,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	5511–5525
Tālruņa kods	040, 0497
Mājaslapa	www.eersel.nl
	Ērsele Vikikrātuvē

Ērsele (nīderlandiešu: Eersel, izrunā: /ˈeːrsəl/) ir pilsēta un pašvaldība Nīderlandes dienvidos, Ziemeļbrabantes provincē. Ērsele atrodas Kempenas reģionā.

Ērsele ir daļa no Acht Zaligheden ("Astoņas svētības") — astoņu vēsturisku ciematu kopuma — un ir pazīstama ar savu gleznaino tirgus laukumu. Šis laukums kopā ar blakus esošo Hint 1967. gada 19. oktobrī tika pasludināts par aizsargājamu ciemata ainavu, lai nodrošinātu tā autentiskā rakstura saglabāšanu nākotnē.

Vietējais dialekts ir kempenlands (Kempenlands), kas ir austrumbrabantiešu dialekta paveids, ļoti līdzīgs sarunvalodas nīderlandiešu valodai.^[1]

Vēsture

Pirmie iedzīvotāji Ērseles apkaimē apmetās aptuveni pirms 3500 gadiem; tie bija kapeņu pilskalnu kultūras pārstāvji. Vēlāk, vēlajā bronzas laikmetā, šeit dzīvoja urnu lauku kultūras ļaudis. Pirms romiešu iekarojumiem šo apvidu, ko romieši sauca par Toksandriju (Toxandria), apdzīvoja eburonu cilts. Arī no romiešu perioda ir saglabājušies arheoloģiski atradumi.

Ap 700. gadu reģionā no jauna apmetās saliešu franki. Vecākais zināmais Ērseles nosaukuma rakstiskais pieminējums atrasts Ehternahas abatijas manuskriptā Codex Aureus. Dokumentā, kas datēts ar 712. gadu, minēts, ka īpašums ar nosaukumu Ereslocha tiek nodots Svētajam Villibrordam. Līdz aptuveni 1000. gadam Ērsele piederēja Toksandrijas grāfistei, bet pēc tam nonāca Geldernas grāfu ietekmē. 1203. gadā reģions galīgi kļuva par daļu no Brabantes hercogistes.

1325. gadā hercogs Jans III piešķīra Ērselei "brīvības" tiesības (pilsētas privilēģijas), kas ļāva iedzīvotājiem pašiem iecelt savu pārvaldi. 14. gadsimtā Ērsele piedzīvoja uzplaukumu, tika uzcelts iespaidīgs baznīcas tornis. Pēc viduslaikiem reģions kļuva nabadzīgāks. Šajā laikā šeit darbojās "teuten" — ceļojoši amatnieki un tirgotāji.

1923. gadā Ērseles pašvaldībai tika pievienota Duizelas un Stenselas pašvaldība. Kopš 20. gadsimta sākuma reģionā attīstījās cigāru ražošana, kas palīdzēja mazināt bezdarbu krīzes gados. Ērsele joprojām ir viens no Nīderlandes lielākajiem cigāru eksportētājiem. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits strauji pieauga.

Ievērojamas vietas

Svētā Villibrorda baznīca

Baznīcas tornis datēts ar 14. gadsimta otro pusi. Tās lepnums ir monumentālās ērģeles, kas ir divu slavenu ērģeļbūvētāju — Bernarda Petrusa van Hirtuma (1838) un brāļu Smitu (1852) — darbu apvienojums.

Kempinas Dievmātes kapela

Celta 1464. gadā gotiskā stilā un ir vecākā celtne tirgus laukumā. Pēc Minsteres miera līguma tā tika slēgta dievkalpojumiem un 300 gadus kalpoja kā rātsnams, cietums un ugunsdzēsēju aprīkojuma novietne. Kopš 1948. gada tā atkal tiek izmantota kā kapela.