Ģeogrāfiskā karte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaules fizioģeogrāfiskā karte

Ģeogrāfiskā karte ir Zemes, arī citu debess ķermeņu, virsas samazināts vizuāls attēlojums viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti. Reālos objektus kartē attēlo samazinātos izmēros ar īpašiem apzīmējumiem. Kartes mēdz apvienot atlantos. Daudzas kartes ir trīs dimensiju telpas vai virsmas objektu samazināta projekcija statiskā divu dimensiju plaknē, bet reizēm attēlojums var būt arī interaktīvs un attēlots trīs dimensijās. Ar Zemes virsmas attēlošanu kartēs un attēlošanas metožu izstrādi nodarbojas kartogrāfija. Cilvēkus, kas veido kartes, sauc par kartogrāfiem. Lielāka mēroga kartes mēdz saukt arī par plāniem.

Karšu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Topogrāfiskā karte

Ir dažādi karšu veidi, kā ceļu kartes, jūras navigācijas kartes, topogrāfiskās kartes (tajās ar horizontāļu palīdzību attēlo arī reljefu) un citas.

Karšu iedalījums:

  • pēc teritorijas lieluma, ko tās attēlo (pasaules, kontinenta, valsts, pilsētas kartes)
  • pēc satura (vispārējas vai tematiskās)
  • pēc mēroga
  • pēc pielietojuma (uzziņu, mācību, tūristu, navigācijas) u.c.

Kartes elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartes orientācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti kartēm augša ir vērsta uz ziemeļiem, pa labi — uz austrumiem, pa kreisi — uz rietumiem, bet kartes apakša — uz dienvidiem. Ja tas tā nav, tad kartes malā noteikti ir atrodams atsevišķs zīmējums, kur ar bultām ir parādīts debespušu vērsums. Polārajās kartēs ziemeļu vai dienvidu virziens var būt vērts uz kartes centru (uz ziemeļpolu vai dienvidpolu, kuri atrodas kartes centrā).

Kartes mērogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartes iedalās liela, vidēja vai maza mēroga kartēs. Liela mēroga kartēs parasti ir attēlota kāda maza teritorija, piemēram, ciemats, pilsēta vai pilsētas daļa. Vidēja mēroga kartēs attēlota kāda lielpilsēta (piemēram, Rīga), rajons vai neliela valsts daļa. Savukārt maza mēroga kartēs redzama kāda valsts, kontinents vai pat visa pasaule. Mērogu lielumi ir šādi:

  • liels mērogs (1:200 000 un vairāk),
  • vidējs mērogs (no 1:200 000 līdz 1:1 000 000 ieskaitot)
  • mazs mērogs (mazāk par 1:1 000 000).

Skaitlis uz mēroga, kas atrodas aiz vieninieka, norāda to, cik centimetriem dabā ir vienāds vienu centimetru liels attālums uz šīs kartes. Piemēram, ja ir mērogs 1:200 000, tad vienam centimetram uz kartes atbilst 200 000 centimetru jeb divu kilometru liels attālums dabā. Ja mērogs ir 1:1 000 000, tad tas atbilst 10 kilometru attālumam dabā, bet 1:10 000 nozīmē, ka vienu centimetru liels attālums uz kartes ir 100 metru attālums dabā. Ja jāaprēķina, cik lielam attālumam dabā atbilst vairāki centimetri uz kartes, tad šo centimetru daudzumu reizina ar kartes mēroga centimetriem un iegūst, cik centimetru garš ir šis attālums dabā.

Londonas metro kartē nav svarīgs mērogs, bet gan pieturvietu secība

Pastāv arī kartes bez mēroga, kur nav vajadzīgs zināt attālumus starp objektiem. Šāda karte varētu būt, piemēram, Londonas metro karte, pēc kuras var nolasīt pieturvietu secību, bet ne attālumu starp tām.

Kartes leģenda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai vieglāk būtu nolasīt kartes, tām tiek pievienota leģenda, kurā tiek izskaidrota kartē redzamo apzīmējumu, simbolu un krāsu nozīme.

Kartogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: kartogrāfija

Zinātni, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem, sauc par kartogrāfiju. Šīs nozares pārstāvjus sauc par kartogrāfiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]