Ģeotermālā enerģija
Ģeotermālā enerģija ir Zemes dzīļu siltums. Ieži zem Zemes virsas bieži ir karsti. Ģeotermālās elektrostacijas izmanto šo iežu siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā. Tvaiku savukārt var izmantot elektrības ražošanai vai apsildīšanai.[1]
Ģeotermālo enerģiju visvairāk izmanto seismiski aktīvos rajonos, piemēram, Islandē un Jaunzēlandē. Aptuveni 20 valstis izmanto ģeotermālo enerģiju apsildīšanai un elektrības ražošanai.
Ģeotermālās stacijas karsto pazemes ūdeņu tvaiku var izmantot gan ģeneratoru, gan turbīnu darbināšanai, karsto ūdeni var izmantot arī kā siltuma avotu. Ģeotermālās enerģijas izmantošanas jomas ir dažādas: elektrības ražošana, pilsētas apkures tīkli vai siltuma sūkņi, siltumnīcu apkure, zivkopībā un aļģu ražošana, žāvēšana lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu ražošana, koksnes ražošana utt., ieskaitot jūras ūdeņu atsāļošanas projektus.[2]
Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģeotermālo staciju darbību var balstīt uz trīs veidu tehnoloģiju izmantošanu: sausā tvaika cikls, iztvaikošanas cikls un binārais cikls. Tehnoloģiju izmantošanu nosaka šķidruma agregātstāvoklis un temperatūra.[3]
Sausā tvaika cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais ģeotermālās enerģijas izmantošanas veids bija sausā tvaika cikls. Pirmo reizi šīs tehnoloģijas stacija tika uzbūvēta 1904. gadā Lardarello, Itālijā.[4] Šajā tehnoloģijā tiek izmantots geizoros radīts tvaiks. Tvaiks tiek laists caur turbīnu, kas darbina ģeneratoru un turpmāk ražo elektrību.[3]
Iztvaikošanas cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iztvaikošanas ciklā (angļu: flash cycle) tiek izmantots ūdens, kura temperatūra ir augstāka par 182°C, kas tiek sūknēts no pazemes uz virszemes elektrības ieguves iekārtām. Ūdens tiek iesmidzināts tvertnē, kur ir zems spiediens, tādējādi daļa šķidruma iztvaiko. Tvaiks sāk darbināt turbīnu, kas savukārt darbina ģeneratoru.[5]
Binārais cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī tehnoloģija ir piemērota teritorijās, kur ūdens temperatūra ir zemāka pa 204°C. Karstais ģeotermālais šķidrums un sekundārais šķidrums ar zemāku vārīšanās punktu nekā ūdenim iet caur siltuma apmainītāju. Ģeotermālā šķidruma siltums rada sekundāro šķidrumu, kuru tvaika veidā iesmidzina turbīnās.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.uzdevumi.lv/p/dabaszinibas/6-klase/resursi-energijas-avoti-6108/re-0d24576e-7c58-4f75-9748-06b74ae307ef
- ↑ «Geothermal energy | Description, Uses, History, & Pros and Cons | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-02-27.
- ↑ 3,0 3,1 «Geothermal power plants - U.S. Energy Information Administration (EIA)». www.eia.gov. Skatīts: 2023-02-27.
- ↑ Jack Unwin. «The oldest geothermal plant in the world». Power Technology (en-US), 2019-10-08. Skatīts: 2023-02-27.
- ↑ Wolfson, R. (2012). "The Geothermal Resource". Energy, Environment, and Climate 8: 204–218.
- ↑ «Electricity Generation». Energy.gov (angļu). Skatīts: 2023-02-27.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|