Ģipša iela

Vikipēdijas lapa
Ģipša iela
Ģipša iela
Ģipša iela krustojumā ar Ogļu ielu.
Skats Zvejnieku ielas virzienā.
Ielas novietojums Rīgā
Rīga Ģipša iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Apkaime Ķīpsala
Garums 290 m
Joslu skaits 1 - 2
Segums asfalts, grants
Sabiedriskais transports
Autobuss 57.
Ģipša iela Vikikrātuvē

Ģipša iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Ķīpsalā. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi iepretīm Daugavai, virzās Ķīpsalas rietumu virzienā, iela beidzas kā strupceļš blakus ēkai ar numuru Ģipša iela 6 k-2, braucot tālāk pa zemes ceļu ir iespējams nokļūt līdz Enkura un Roņsalas ielai. Kopējais ielas garums - 290 metri, tā posmā no Balasta dambja līdz Zvejnieku ielai klāta ar asfalta segumu, šajā posmā abās pusēs izbūvēta arī gājēju ietve, atlikušajā ielas daļā - grants segums. Sastāv no divām braukšanas joslām, izņemot šauro grantēto ielas posmu. Ielā mazstāvu dzīvojamo ēku apbūve.

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģipša iela ir 290 metrus gara vietējas nozīmes iela Ķīpsalas apkaimes centrālajā daļā. Tā sākas krustojumā ar Balasta dambi iepretīm Daugavai un virzās rietumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Ielas sākumdaļā pāra numuru pusē atrodas „Ģipša fabrikas” dzīvojamo ēku komplekss (adrese Balasta dambis 72), pēc kura seko krustojums ar Ogļu ielu, tālāk - arī ar Zvejnieku ielu. Aiz šī krustojuma iela taisni neturpinās, tā atsākas ar apmēram 15 metru nobīdi dienvidu virzienā. Šajā posmā iela ir šaurs grantēts ceļš, kas pieved pie trīs privātmājam un divām Padomju laikā celtām barakām. Ģipša iela beidzas kā strupceļš blakus ēkai pēc adreses Ģipša iela 6 k-2, aptuveni 100 metrus tālāk atrodas Daugavas atteka - Zunds, taču braucot pa zemesceļu ir iespējams nokļūt Enkura un Roņsalas ielā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela iezīmēta Rīgas plānā 1876. gadā, Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 80. gadiem ar nosaukumu Ģipses iela (Gyps Strasse), kopš 20. gadsimta 20. gadiem Rīgas kartēs un adrešu grāmatās ar nosaukumu Ģipša iela. Ielas nosaukums saistīts ar ģipša fabriku "Celm & Boehm", kas atradās Ģipša ielas un Balasta dambja stūrī. Sākotnēji iela tikai posmā no Balasta dambja līdz Zvejnieku ielai, 1881. gadā pagarināta no Zvejnieku ielas Zunda virzienā. Līdz 1940. gadam apbūve un oficiāla numerācija piecos gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums Gypsstrasse (Ģipša iela).

Ģipša ielā 1 līdz 30. gadu beigām paša namā dzīvoja lašu un ledus lieltirgotājs Georgs Nariņš, kuram piederēja vairāki zivju galdi Centrāltirgū. Gruntsgabalā atradās liela saldētava, kurā zāģu skaidās uzglabāja agrā pavasarī sazāģētos ledus klučus. G. Nariņš bija senas latviešu zvejnieku un pārcēlāju dzimtas pēctecis. Kāds Indriķis Nariņš (miris 1759. gadā) bijis zvejnieku vecākais Rīgā, Nariņu mājā Zunda tuvumā, bijušajā Jura ciemā, 1664. gadā dibināta pirmā latviešu skola Pārdaugavā. Vēlāk Nariņu dzimtai piederējis arī krogs un iebraucamā vieta, kurā reiz apstājusies Krievijas cariene Anna Joanovna.

Gruntsgabals Ģipša ielā 2 līdz 20. gadsimta 30. gadiem piederēja senai vācbaltu aristokrātu dzimtai Freitāgiem fon Loringhofeniem (Freytag v. Loringhoven).

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģipša iela ir savienota ar šādām ielām:

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 10. martā tika slēgts vienīgais sabiedriskā transporta maršruts uz Ķīpsalas ziemeļu daļu - 277. minibusa maršruts. Tā vietā atklāja 57. autobusu maršrutu no pilsētas centra pa Vanšu tiltu līdz bijušajam minibusu galapunktam Matrožu ielā salas ziemeļos.[1] Maršrutā iekļauts arī neliels Ģipša ielas posms no Ogļu ielas līdz Zvejnieku ielai. Darba dienās autobusi kursē tikai rīta un vakara stundās, brīvdienās - no plkst. 8:30 līdz plkst. 18:00. Vienīgā sabiedriskā transporta pieturvieta Ģipša ielā atrodas pie tās krustojuma ar Ogļu ielu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]